Par to Erevānu otrdien savā vēstulē brīdinājis Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Civiļevs, ziņo laikraksts “Kommersant”.

Krievija un Armēnija noslēdza līgumu 2013. gadā. Saskaņā ar līgumu Krievija uz nenoteiktu laiku atcēla eksporta nodokļus naftas produktu, gāzes un dimantu piegādēm Armēnijai.

Ja līgums tiks lauzts, Armēnijai būs jāmaksā Krievijai kompensācija, vai arī nesamaksātās summas tiks atzītas par tās valsts parādu Krievijai.

Analītiķi uzskata, ka līguma laušanas gadījumā Armēnija var nonākt smagā situācijā, jo valstij būs grūti aizstāt Krievijas piegādes.

Armēnija no Krievijas saņem 85% no kopējā gāzes patēriņa, vismaz 62% no kopējā naftas produktu importa, kā arī 50% no visiem importētajiem dimantiem.

Pēdējos gados Armēnija aktīvi tuvinās ES, cerot, ka divu gadu laikā tiks ieviests bezvīzu režīms ar ES.

Erevāna nolēma ciešāk sadarboties ar ES un ASV pēc tam, kad Krievija faktiski atteicās atbalstīt Armēniju tās konfliktā ar Azerbaidžānu.

2025. gadā Armēnijas parlaments pieņēma likumu par valsts kursu uz pievienošanos ES.

Maskava mēģina ietekmēt Erevānu pirms parlamenta vēlēšanām, kas Armēnijā paredzētas 7. jūnijā, un Kremlis izvērsis kampaņu pret pašreizējo premjerministru Nikolu Pašinjanu.

Turklāt Krievija ievieš tirdzniecības ierobežojumus pret Armēniju.