Šie punkti iekļauti potenciālā saprašanās memoranda projektā, tomēr darbs pie tā teksta vēl nav pabeigts, norāda raidorganizācija.

“Savienotās Valstis ir apņēmušās atcelt Irānas jūras blokādi un pārtraukt vērsties pret kuģiem, kas dodas uz Irānas Islāma Republiku vai no tās,” vēsta televīzija.

Apmaiņā pret to Irāna viena mēneša laikā ļaus atsākt komercpārvadājumus caur Hormuza šaurumu, kā tas bija pirms kara, teikts projektā.

Irāna turpinās pārvaldīt kuģošanas ceļus, inspicēt kuģus un uzlikt kuģiem maksu par pakalpojumiem – tas ir, īstenot pasākumus, kas ieviesti tikai kopš kara sākuma.

Irānas saistības neattieksies uz militārajiem kuģiem, un Teherāna nav piekritusi “bez nosacījumiem atkal atvērt šaurumu”, teikts projektā.

Attiecībā uz ASV karaspēka izvešanu no reģiona projektā teikts, ka Vašingtona ir uzņēmusies “saistības pret Irānas Islāma Republiku šajā jautājumā”.

Nav skaidrs, vai šīs saistības attiecas tikai uz spēkiem, kas izvietoti tieši pirms kara un kara laikā, vai arī uz ASV bāzēm Persijas līcī.

Pēc vienošanās par pamata nosacījumiem Teherāna un Vašingtona uzsāks 60 dienu ilgu sarunu periodu, teikts projektā, neprecizējot, kādi jautājumi tiks apspriesti.

“Ja sarunās 60 dienu laikā tiks panākta galīgā vienošanās, ir paredzēts, ka šo vienošanos apstiprinās ar saistošu ANO Drošības padomes rezolūciju,” teikts Irānas valsts televīzijas izklāstītajā dokumenta projektā.

Baltais nams noraidīja Irānas valsts televīzijas ziņu kā “pilnīgu izdomājumu”.

“Šis ziņojums no Irānas kontrolētajiem medijiem neatbilst patiesībai, un saprašanās memorands, ko viņi publiskoja, ir pilnīgs izdomājums. Nevienam nevajadzētu ticēt tam, ko izplata Irānas valsts mediji. Svarīgi ir fakti,” paziņoja Baltais nams.

Teherāna un Vašingtona pēdējās dienās ir apmainījušās ar priekšlikumiem, kā izbeigt karu, kas sākās 28. februārī ar Izraēlas un ASV triecieniem Irānai.

Kopš 8. aprīļa spēkā ir pamiers.