Proeiropeiski noskaņotais konservatīvais premjerministrs Pēters Maģars bija solījis, ka atcels izstāšanos no SKT.

Ja Orbāna iniciētais process netiktu apturēts, lēmums par SKT pamešanu stātos spēkā 2. jūnijā.

Parlaments trešdien atcēla likumu par izstāšanos no SKT. No 199 deputātiem 133 balsoja par, 37 pret un pieci atturējās.

SKT dalībvalstu asamblejas prezidentūra apsveica “svarīgo lēmumu” pēc tam, kad pagājušajā piektdienā valdība paziņoja, ka pārtrauks izstāšanās procesu.

Orbāns par Ungārijas izstāšanos paziņoja pērn Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu viesošanās laikā, nosodot tribunālu kā “politisku tiesu”.

SKT 2024. gadā izdeva Netanjahu aresta orderi saistībā ar apsūdzībām par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Tam sekoja ASV sankcijas pret SKT augstākajiem tiesnešiem un prokuroriem.

Maģars iepriekš pauda, ka Ungārija izpildīs SKT orderus attiecībā uz visiem, arī Netanjahu.

Līdz šim no SKT izstājušās tikai Burundi un Filipīnas.

Hāgā bāzētais tribunāls cenšas saukt pie atbildības personas, kas ir atbildīgas par pasaulē smagākajiem noziegumiem, ja valstis nevēlas vai nespēj to darīt pašas.

SKT kopš tās dibināšanas ir uzsākusi vairāk nekā 30 lietas par iespējamiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un nodarījumiem pret tiesiskuma īstenošanu.

ASV, Izraēla, Krievija un Ķīna ir valstu vidū, kas neatzīst SKT jurisdikciju, tādējādi kavējot tās spēju veikt izmeklēšanu pret to valstspiederīgajiem.