VMD, izvērtējot Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” 2025. gada meža kaitēkļu un slimību monitoringa rezultātus, kā arī uzklausot ekspertu viedokļus, konstatē, ka egļu astoņzobu mizgrauža izplatības risks Latvijā kopumā mazinājies, taču Balvu, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Līvānu un Aizkraukles novadu teritorijās egļu audžu bojājumu risks joprojām ir augsts.

“Silava” eksperti secina, ka 2026. gada sezonā mizgrauža pirmās paaudzes izlidošana, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par mēnesi vēlāka.

Tādēļ precīzu mizgrauža bojājumu riska novērtējumu varēs veikt pēc to lidošanas aktivitātes datu apkopošanas.

Tāpat, izvērtējot aktuālos datus un konstatējot būtiskus egļu audžu bojājumus, VMD 2026. gadā varētu izsludināt egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju atsevišķās teritorijās, nosakot vērtīgo egļu audžu aizsardzības zonas un saimnieciskās darbības ierobežojumus.

VMD norāda, ka arī citviet lokāli uzliesmojumi mizgrauzim labvēlīgos apstākļos joprojām iespējami, tāpēc svarīgi turpināt piesardzīgu egļu audžu apsaimniekošanu.

Veicot saimniecisko darbību egļu audzēs, svarīgi atcerēties egļu astoņzobu mizgrauža uzvedības pamatprincipus.

Dienestā skaidro, ka mizgrauža savairošanās visbiežāk notiek svaigi vēja gāztos un lauztos kokos, savlaicīgi no meža neizvestos kokmateriālos, kā arī ciršanas atlikumu krāvumos.

Vienlaikus īpaši apdraudētas ir novājinātas egļu audzes, kuras negatīvi ietekmējis, piemēram, pārmērīgs mitrums vai sausums.

Tāpat uzmanība pievēršama egļu audzēm, kurās kokus novājinājusi sakņu trupe, bojājusi snieglauze vai vējlauze, vai izcirtuma malās esošajās audzēs kokiem vējš izšūpojis un daļēji sarāvis saknes.

VMD informē, ka svaigi bojāti koki vai cirsta skujkoku koksne izdala terpēnu smaržu, kas pievilina un sakoncentrē mizgraužus.

Mizgraužu lielākā aktivitāte pēdējos gados vērojama no 1. aprīļa līdz 31. augustam, īpaši siltā un sausā laikā.

Mizgrauža pārlidošanas attālums vidēji svārstās no 50 līdz 100 metriem, taču tas var būt arī vairāki kilometri.

Egļu astoņzobu mizgrauzis parasti par jaunās paaudzes attīstības vietu izvēlas egļu audzes no aptuveni 40 gadu vecuma, ja koku caurmērs lielāks par 20 centimetriem.

Dienestā norāda, ka augstas koncentrācijas gadījumā lokālos uzliesmojumu punktos mizgrauzis var bojāt arī jaunākus un tievākus kokus.

VMD ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību.

Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informācija par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.