Ministrijā norāda, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsmes temps saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim, tomēr saspringta ģeopolitiskā situācija un naftas cenu kāpums uztur paaugstinātas inflācijas un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās riskus.

EM norāda, ka gada sākumā izaugsmi galvenokārt veicināja rūpniecības sektors, vienlaikus būtisks devums izaugsmē bija arī pakalpojumu nozarēm, īpaši operācijām ar nekustamo īpašumu un profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem.

Pozitīvi vērtējams investīciju un privātā patēriņa apjoma pieaugums un eksporta kāpums.

Kopumā Latvijas ekonomika saglabā noturību, taču izaugsmes tempu ierobežo konflikts Tuvajos Austrumos un karš Ukrainā, norāda EM.

Tāpat EM atzīmē, ka ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājās par 3,2%, ko veicina Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde.

Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas palielinājās par 3,3%, bet mašīnās un iekārtās – par 3,4%. Ieguldījumos intelektuālā īpašuma produktos vērojams pieaugums par 1,3%.

Privātais patēriņš gada laikā audzis par 2%. Pieaudzis pārtikas patēriņa apjoms, mājsaimniecību izmantoto preču un pakalpojumu apjoms mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā.

Straujāk auguši izdevumi transportam – sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija. Kopējais darba ņēmēju atalgojums pieaudzis par 5,5%, vēsta ministrijā.

EM norāda, ka preču un pakalpojumu eksporta apjomi pirmajā ceturksnī bija par 1,4% lielāki nekā pirms gada. Preču eksports pieauga par 1,4%, savukārt pakalpojumu eksports – par 1,7%.

Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti, savukārt galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Ministrijā uzsver, ka importa apjomi šī gada pirmajā ceturksnī bija lielākā apjomā nekā pirms gada. Šogad imports palielinājās par 3%. Preču imports pieauga par 5,1%, savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 4,8%.

Galvenās importa preces bija minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas.

Kopējā pievienotā vērtība pirmajā ceturksnī pieauga par 2,1%. Lielākais ieguldījums kopējās IKP izmaiņās bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē – 0,8 procentpunkti.

Zemāks pozitīvs devums bija arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības un citu pakalpojumu nozarei – 0,5 procentpunkti.

Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarēm ieguldījums bija – 0,5 procentpunkti, bet operāciju ar nekustamo īpašumu nozarei – 0,35 procentpunkti.

Lielākais negatīvais devums bija transporta un uzglabāšanas nozarei – 0,4 procentpunkti un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarei – 0,16 procentpunkti, norāda EM.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības un citu pakalpojumu nozares pieaugums bija 6,3%, ko veicināja reklāmas un tirgus izpētes, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu kāpums.

EM norāda, ka apstrādes rūpniecības kāpumu par 1,1% galvenokārt noteica gatavo metālizstrādājumu ražošana un nemetālisko izstrādājumu ražošana.

Kopumā no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm kāpums bija 13 nozarēs.

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē kāpumu uzrādīja gan vairumtirdzniecība – par 6%, gan mazumtirdzniecība – par 6,6%.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares strauju kāpumu par 41,6% noteica aukstie laikapstākļi. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība uzrādīja 6,9% kāpumu.

Būvniecības nozarē pieaugums bija 2,8%, galvenokārt pateicoties infrastruktūras objektu un ēku būvniecībai.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares kritums par 3,6% galvenokārt saistīts ar bargiem ziemas apstākļiem, savukārt transporta un uzglabāšanas nozares kritumu par 8,3% lielākoties ietekmēja gaisa transporta apakšnozares kritums par 31,9%.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē kritums par 2,4% bija saistīts ar informācijas pakalpojumu aktivitātes kritumu par 16,8%.

Jau ziņots, ka IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 2,5%.