“Ukrainai līdz 2030. gadam ir jākļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Šis process ir ieildzis pārāk ilgi. Tāpēc mums jādara viss, lai to paātrinātu,” Ruginiene sacīja pirmdien Viļņā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko.

“Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi seši sarunu nodaļu bloki par Ukrainas dalību Eiropas Savienībā tiktu atvērti tieši tagad, šajā brīdī,” viņa teica.

Iepriekš Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierosināja piešķirt Ukrainai “asociētās dalībvalsts” statusu bez balsstiesībām. Saskaņā ar šādu priekšlikumu Kijivai šis statuss būtu spēkā ilgstošu sarunu laikā pirms pilntiesīgas pievienošanās.

Komentējot iestrēgušās miera sarunas, Ruginiene uzsvēra, ka Ukrainas teritoriālā nedalāmība sarunās netiek aplūkota.

“Lietuvas nostāja paliek nemainīga – mēs nekad neatzīsim Ukrainas teritoriju nelikumīgo okupāciju ne “de jure”, ne de facto”. Ukrainas teritoriālā nedalāmība nav sarunu temats; Krievijas agresija ir brutāls starptautisko tiesību pārkāpums un nevar kļūt par jauno realitāti,” teica politiķe.

“Mēs pilnībā apzināmies, ka šodien Ukraina aizstāv ne tikai savu brīvību, neatkarību un teritoriālo integritāti, bet arī visas Eiropas drošību, demokrātiju un vērtības,” sacīja premjerministre.

Viņa norādīja, ka Lietuvas atbalsts Ukrainai joprojām ir stingrs, konsekvents un ilgtermiņa.

“Mēs atbalstīsim Ukrainu, līdz tiks panākts taisnīgs un ilgtspējīgs miers, un arī pēc tam. Mēs turpināsim stiprināt militāro, politisko, ekonomisko, humanitāro un citu atbalstu Ukrainai, vienlaikus kopīgi aizstāvot Ukrainas un Lietuvas intereses starptautiskajos forumos,” teica Ruginiene.

“Lietuva turpinās veicināt Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanu, aizsardzības rūpniecības iniciatīvas, mīnu iznīcināšanu, atjaunošanas un noturības projektus,” piebilda valdības vadītāja.

Arī Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris pirmdien Viļņā notikušajās sarunās ar Ukrainas vicepremjeru Tarasu Kačku pauda stingru atbalstu Ukrainas ātrai uzņemšanai ES.

“Ukrainas dalība ES ir vissvarīgākā drošības garantija gan pašai valstij, gan visai Eiropai. Mūsu kopējās interesēs ir, lai Ukraina ar visu savu militāro spēku, cilvēkresursu un ekonomisko potenciālu pēc iespējas ātrāk pievienotos mūsu kopienai,” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Budris arī uzsvēra, ka sarunas par Ukrainas pievienošanos ir jāsāk nekavējoties, norādot, ka tās iepriekš bija bloķējusi Ungārijas nostāja. Ministrs sacīja, ka, ņemot vērā izmaiņas politiskajā situācijā Ungārijā, šim procesam vairs nevajadzētu būt šķēršļiem.

Viņš pauda Lietuvas atbalstu visu sešu sarunu jomu atvēršanai un teica, ka Ukraina varētu kļūt par ES dalībvalsti ne vēlāk kā 2030. gadā.

Lietuvu pirmdien apmeklē Sviridenko vadītā Ukrainas delegācija, kas pēcāk apmeklēs arī Latviju.

Viļņā notiek arī otrā Lietuvas un Ukrainas starpvaldību konsultāciju sanāksme.