Ungārijas premjerministra Pētera Maģara valdības lēmums iezīmē svarīgu pagriezienu Budapeštas ārpolitikā. Iepriekšējā premjera Viktora Orbāna vadītā valdība izmantoja prasību par vienbalsīgu piekrišanu, lai apturētu EPF darbību, radot vairāk nekā 40 miljardu eiro lielu atlīdzību uzkrājumu.

Šāda Budapeštas nostāja izraisīja citu Eiropas Savienības (ES) valstu sašutumu un spieda ES izmantot apvedceļus, lai nodrošinātu, ka Ukraina turpina saņemt svarīgas ieroču piegādes.

Budapeštas lēmums atcelt veto attiecībā uz EPF, kas valstīm kompensē aptuveni 40% no to ieroču vērtības, kurus tās nosūta Ukrainai, nekavējoties atbrīvo 6,6 miljardus eiro, un paredzams, ka tiks atbrīvoti vēl citi līdzekļi.

ES amatpersonām tagad jāpabeidz izstrādāt protokolus par līdzekļu sadali un turpmākajiem pieprasījumiem. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicinājis ES partnerus izmantot šo naudu, lai iegādātos pretgaisa aizsardzības līdzekļus no ASV, izmantojot NATO Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL).

Maģara valdība cenšas atjaunot Orbāna sabojātās attiecības ar ES, NATO un Ukrainu. Viņš jau ir atcēlis Ungārijas veto attiecībā uz EPF un iebildumus pret 90 miljardu eiro lielu ES aizdevumu Kijivai, lai gan viņš ir atteicies sūtīt ieročus Ukrainai.

Paralēli militārajam finansējumam Budapešta ir arī paudusi gatavību atcelt veto attiecībā Ukrainas pievienošanās sarunu sākšanu ar ES. Šāds solis ļautu Ukrainai un Moldovai virzīties uz pirmā oficiālā sarunu bloka atvēršanu.

Ungārija piektdien arī panāca vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) par 16,4 miljardu eiro ES līdzekļu atbloķēšanu nākamajos mēnešos. Šī nauda bija iesaldēta saistībā ar EK bažām par tiesiskumu un korupciju Ungārijā Orbāna valdības laikā.