Ministrijā norāda, ka noteikumu mērķis ir ieviest vienotu uzraudzības un kontroles sistēmu Latvijā, stiprinot ganāmpulku veselību, mazinot slimības izplatības riskus un nodrošinot brīvprātīgu kazu īpašnieku iesaisti uzraudzības sistēmā.

Jaunais regulējums paredz kazu novietņu klasifikāciju četros veselības statusos – “MP”, “M1”, “M2” un “M3” -, kas raksturo ganāmpulka epidemioloģisko situāciju.

“MP” statuss tiek piešķirts slimības skartām novietnēm, “M1” – atveseļotām, “M2” – no slimības brīvām, bet “M3” – oficiāli brīvām novietnēm.

ZM atzīmē, ka statusu piešķiršanu, saglabāšanu vai atcelšanu nodrošinās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), savukārt informācija par novietņu statusiem būs pieejama Lauku atbalsta dienesta reģistra publiskajā sadaļā.

Kā skaidro ministrijā, kazu īpašniekiem statusa iegūšanai būs jāiesniedz iesniegums PVD un jānodrošina regulāri laboratoriskie izmeklējumi.

Dzīvniekus būs atļauts ievest tikai no vienāda vai augstāka statusa novietnēm, ievērojot izolācijas un biodrošības prasības, kā arī noteiktus ierobežojumus ganībās un izstādēs.

Tāpat reproduktīvos produktus – spermu, olšūnas un embrijus – būs atļauts izmantot tikai tad, ja tie būs laboratoriski pārbaudīti un negatīvi uz kazu artrītu-encefalītu.

ZM uzsver, ka slimības konstatēšanas gadījumā novietnei piešķirs “MP” statusu un sāks apkarošanas pasākumus, tostarp dzīvnieku izolāciju un pārvietošanu uz kautuvi vai nobarošanas novietni.

Pienu būs atļauts izbarot kazlēniem tikai pēc termiskas apstrādes.

Pēc kontroles izmeklējumiem un negatīviem rezultātiem novietne varēs atgriezties “M1” statusā.

Dalība kazu artrīta-encefalīta uzraudzības sistēmā būs brīvprātīga, taču tā sniegs iespēju ganāmpulku īpašniekiem apliecināt dzīvnieku veselības statusu, mazināt slimības izplatības riskus un veicināt saimniecību konkurētspēju, norāda ministrijā.

Kazu artrīts-encefalīts ir lēni progresējoša, neatgriezeniska vīrusu infekcija, kuras galvenie izplatības veidi ir ar pienu un pirmpienu no mātes uz kazlēnu, tieša kontakta ceļā ar elpceļu izdalījumiem vai asinīm, ar inficētu reproduktīvo materiālu, kā arī ar aprīkojumu.

Slimība ganāmpulkos var ilgstoši noritēt bez klīniskām pazīmēm, tāpēc tās savlaicīga atklāšana iespējama tikai ar laboratoriskiem izmeklējumiem.

Tā var izpausties ar hronisku artrītu, locītavu pietūkumu un klibumu, mastītu, nervu sistēmas traucējumiem un novājēšanu.

Vakcīnas vai specifiskas ārstēšanas tai nav.