Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Uz pasākumu bija aicināti iedzīvotāji, bet jo īpaši bērni, kuriem dienestu speciālisti stāstīja ne vien par drošības jautājumiem, bet arī atgādināja, ka cilvēki formās ir nevis bieds, bet gan draugi, glābēji un drošības skolotāji.
Bērns – izglābtais un glābējs
“Ja runājam par vasaras aktuālo tematu – drošību uz ūdens –, vidēji gada laikā Latvijā iet bojā noslīkstot pieci nepilngadīgie.
Šī gada laikā noslīkuši jau 27 cilvēki, no tiem septiņi dažādu vecumu iedzīvotāji kopš peldsezonas sākuma,”
ar baiso statistiku iepazīstina VUGD Liepājas 1. daļas komandieris Jānis Pošeiko.
Visa pagājušā gada laikā noslīkuši 108 cilvēki. “Bēdīga statistika!” uzsver ugunsdzēsējs glābējs.
“Ne bērnam, ne pieaugušajam nav ieteicams doties peldēties vienam! Tas ir zelta likums, kas jāatceras visiem. Ja ar mums kas atgadīsies, tad vismaz tuvumā ir otrs, kurš nepieciešamības gadījumā varēs palīdzēt vai izsauks palīdzību,” atgādina VUGD pārstāvis.
“Vienam doties peldēties – tas ir pats neprātīgākais!”
Otrkārt glābēju pārstāvis uzsver, ka peldēšanās un ūdensprieki nav savienojami ar alkohola lietošanu.
“Bērniem vēl papildus arī riskus rada pārgalvība – lēkšana nepazīstamās vietās, ar galvu pa priekšu, sakaršana un iešana ūdenī.”
Vēl viens aspekts ir piedzīvojumu meklēšana, ar ko aizpildīt brīvo laiku vasarā, un šim mērķim bērni mēdz izvēlēties gan bīstamas vietas, piemēram, pamestas mājas, gan rāpšanos torņos.
“Pieaugušajiem arī par šo ir jāatceras bērniem pastāstīt!
Esmu dzirdējis, ka pavisam nesen tepat Latvijā bija gadījums, ka bērni bija uzrāpušies telefonoperatora tornī, lai uzņemtu video.
Bērni bija vecumā līdz 14 gadiem. Neatceros, kāds bija iznākums, vai bija jāiesaistās glābējiem, bet šāda bīstama situācija ir pārgalvības rezultāts,” uzsver J. Pošeiko.
Lai arī bieži runā par to, ka nelaimē un dažādās riskantās, nedrošās situācijās nonāk bērni, kā arī viņiem stāsta par to, kā izvairīties no veselības un dzīvības apdraudējuma riskiem, tomēr gadās arī situācijas, kad palīdzības izsaucēji ir tieši viņi.
Sauc pēc palīdzības ne vien gadījumos, kad jāpalīdz vienaudžiem, citiem bērniem, bet arī tad, ja netiek saviem spēkiem galā vai ir nobijušies, kad nelaimē nonāk pieaugušie.
“Bieži bērni arī vislabāk zina, kur zvanīt un kas ir jāsaka, saucot palīdzību.
Ir arī tā, ka uz dienestiem ekskursijās ikdienā ciemos iet tieši bērni, tāpēc arī viņi to 112 numuru un dienestiem sniedzamo informāciju pārzina labāk,” pauž J. Pošeiko.
Speciālisti uzdod jautājumus bērniem, sagaida dažādas atbildes, no kurām daļa ir pareizas, lai arī dažkārt neprecīzi formulētas.
Zvanot uz 112, nedrīkst melot un jokoties
To, ka bērns vasarā nedrīkst palikt viens, uzsvēra arī Valsts policijas (VP) un pašvaldības policijas (PP) pārstāvji.
“No cik gadiem drīkst palikt viens, iet laukā viens?” jautā Liepājas PP inspektore Inga Freiberga. Izskan kāda bērna atbilde: “20 gadiem!” Taču tik traki nav, un speciāliste atgādina, ka no septiņiem gadiem.
Savukārt, ja bērns ir jaunāks, var palikt kopā ar vecāko brāli, ar māsu vai citu radinieku, kas ir vismaz 13 gadus vecs.
Tātad, ja vecāki vai vecākais brālis vai māsa saka, lai mazākais iet laukā viens, jo paši negrib ar viņu doties laukā, tad
mazais var būt gudrāks un teikt, ka viens laukā doties nedrīkst un kādam līdzi ir jāiet,
pirmsskolēnus pamāca pašvaldības policisti.
“Uz kuru numuru zvanīt, lai sauktu palīgā?” bērniem jautā VP pārstāvis Gints Briķis. Bērni nosauc telefonu numuru dažādas kombinācijas, izmantojot ciparus 1 un 2, starp tiem arī pareizā atbilde – 112. Kāds laikam ārzemju filmu ietekmē atceras numuru ar cipariem 9 un 1.
“Bet kā atcerēties numuru 112?” turpina policists. Tad, atkārtojot visiem kopā pēc inspektora, iemācās kā pantiņu – viena mute, viens deguns, divas acis.
Ja zvanīs uz 112, informāciju saņems visi tie dienesti, uz kuru palīgā sauciens attieksies.
“Un ko nedrīkst darīt, zvanot uz 112?” vēl pēdējais jautājums. Kāds bērns iesaucas: “Nedrīkst melot!” To papildina policista stingrs atgādinājums:
“Nedrīkst piezvanīt un jokoties!”
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi atgādināja, kā rīkoties, ja redz, ka cilvēkam karstā laikā kļuvis slikti, kā arī par piesardzību saulē – vēlams valkāt cepuri.
VUGD rīkotajā informatīvajā drošības pusstundā ieradušās bija vairākas grupiņas no bērnudārziem “Liepiņa” un “Brīnumzeme”.
Audzinātājas atzīst, ka
drošības jautājumi ir prioritāte – mēdz būt dažādi gadījumi vasarā, un var gadīties nonākt neplānotās situācijās jebkad ikdienā.
Tādēļ par to grupiņās runā katru dienu, tostarp pirms došanās pastaigās.
VUGD pārstāve Anete Strazdiņa atgādina, ka pagājušajā gadā šādu pasākumu rīkojuši pie ezera, izlēmuši, ka šogad jāturpina un lielākos mērogos.
“Jūlijā rīkosim pludmalē netālu no “XL salas” un augustā – pludmalē Karostā. Tā, lai ir aptverti visi rajoni, kur ir jūra,” viņa paskaidro.
Uzziņai
Kāda nozīme ir karogu krāsām pludmalē, peldvietās?
- Pa pusei sarkans, pa pusei dzeltens – pludmalē strādā glābēji. Peldēties ir droši.
- Dzeltens – lai brīdinātu, ka jūrā ir bīstami, var būt zemūdens straumes un bedres.
- Sarkans – peldēties aizliegts (stipra straume, lieli viļņi).
