Klaipēdas LNG termināļa operators “KN Energies” ir pabeidzis termināļa atkārtotas gazifikācijas jaudu ilgtermiņa piešķiršanas procedūru periodam no 2033. līdz 2044. gadam. Procedūras laikā piešķirta lielākā daļa piedāvāto jaudu – vairāk nekā 20 teravatstundu (TWh) – astoņas TWh līdz 2044. gadam, ieskaitot, un vēl 12 TWh līdz 2040. gadam.

Klaipēdas LNG termināļa ilgtermiņa jaudas rezervēja pieci klienti – “Latvenergo”, Lietuvas “Ignitis”, Norvēģijas “Equinor”, kā arī divi jauni termināļa klienti – Somijas “Gasum” un Ukrainas “Naftogaz”.

Jaudas sadales procedūra sākās 2026. gada 25. martā, piedāvājot tirgum iespēju rezervēt līdz 28 TWh regazifikācijas jaudas gadā laika posmā no 2033. līdz 2044. gadam. Piedāvātās jaudas tika sadalītas septiņās vienādās paketēs pa četrām TWh gadā, dodot tirgus dalībniekiem iespēju izvēlēties astoņus vai 12 secīgu gadu periodus. Aptuveni viena TWh atbilst vienai tradicionālā izmēra LNG kravai.

“Latvenergo” skaidro, ka garantēta Klaipēdas LNG termināļa lietošanas jauda ir svarīga visam Baltijas reģionam un ir kritiska nepieciešamība “Latvenergo” termocentrālēm (TEC) un Latvijas patērētāju dabasgāzes nodrošinājumā, jo sedz aizsargājamā patēriņa daļu. Termināļa lietošana kopā ar nepastarpinātiem iepirkumiem starptautiskā līmenī ir “Latvenergo” dabasgāzes portfeļa un apgādes drošībai garantē kritisko pamata apmēru, kas tiks iegādāts starptautiskā tirgū no pasaules vadošajām LNG kompānijām.

Plānots, ka LNG termināļa jaudas, kas palika nesadalītas šīs procedūras laikā, var tikt piedāvātas tirgū, izmantojot atkārtotas ilgtermiņa jaudu rezervēšanas procedūras un ikgadējās jaudas sadales procedūras katram gadam atsevišķi. Klientiem, kuri jau ir rezervējuši ilgtermiņa jaudas, tiks dota priekšroka kravu ierašanās logu un regazifikācijas periodu izvēlē.

“Latvenergo” ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai nepieciešama vēja un saules enerģija, bet tajā pašā laikā atjaunīgo energoresursu jaudu pieaugums sniedz elektroenerģijas kopsummu, un nākamais – vajadzīgs risinājums, lai to svārstīgo pienesumu sadalītu atbilstoši patēriņa ritējumam, naktīs mazāk un dienā vairāk. Tā kā atjaunīgo energoresursu izstrāde ir sezonāli sadalīta un ik minūti svārstīga, tad energosistēmas sabalansēšanas komplektā piedalās “Latvenergo” TEC un HES, kas ir arī vieni no Baltijas reģiona enerģētiskās drošības stūrakmeņiem.

Jau ziņots, ka “Latvenergo” koncerna apgrozījums 2025. gadā bija 1,566 miljardi eiro, bet koncerna peļņa bija 198,809 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2025. gadā bija 949,824 miljoni eiro, bet peļņa – 190,216 miljoni eiro.

“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” obligācijas kotē biržā “Nasdaq Riga”.