Viņš min, ka mēneša laikā cenu svārstības pamatā noteica tirgus gaidas par Hormuza šauruma atvēršanu, kas ļautu pakāpeniski atjaunot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes no Tuvajiem Austrumiem.

Mēneša sākumā cenas samazinājās pēc ASV paziņojumiem par militāro operāciju izbeigšanu Irānā, kas tirgū veicināja optimistiskāku Tuvo Austrumu riska novērtējumu, tomēr mēneša vidū dabasgāzes cena strauji pieauga līdz aptuveni 51 eiro par megavatstundu (MWh) līmenim, jo tirgus atkārtoti iecenoja riska prēmiju par militārā konflikta eskalācijas atjaunošanos un ilgāku krīzi reģionā.

Papildu augšupvērstu spiedienu uz cenām Eiropā radīja daļas Atlantijas baseina LNG kravu novirzīšana uz Āziju, kur cenu līmenis saglabājās augstāks, tādējādi pastiprinot konkurenci par pieejamajām īstermiņu līgumu LNG kravām un kavējot Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krājumu papildināšanu.

Savukārt cenu kāpumu maijā ierobežoja signāli par iespējamu ASV un Irānas miera sarunu progresu, konkrētiem miera plāna punktiem un pamiera pagarināšanu, lai gan vienošanās vēl joprojām netika panākta.

Tirgus noskaņojumu uzlaboja arī ziņas par pirmo veiksmīgo Kataras LNG kuģa tranzītu caur Hormuza šaurumu kopš konflikta sākuma, kam sekoja vēl vairāki kuģi, lai gan regulāra kuģu plūsma nav atjaunojusies. Tādējādi mēneša beigās tirgus daļēji mazināja iepriekš iecenotos piegāžu riskus, lai gan kopējais noskaņojums saglabājās ārkārtīgi nestabils un lielā mērā atkarīgs no situācijas attīstības Tuvajos Austrumos.

ES dabasgāzes krātuvju aizpildījums maija beigās palielinājās līdz 40,1%, kas ir par 7,6 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī, bet par 7,8 procentpunktiem mazāk nekā tajā pašā periodā pērn. Zemāks krātuvju līmenis nekā pērn saglabā tirgus jutīgumu pret LNG piegāžu traucējumiem, konkurenci ar Āziju un laika apstākļu riskiem, tostarp iespējamu spēcīgu “El Nino” ietekmi vasarā. Tā ir globāla klimata parādība, kas saistīta ar Klusā okeāna tropiskās daļas ūdeņu sasilšanu un var ietekmēt laika apstākļus dažādos pasaules reģionos. Eiropā tas var pastiprināt karstuma periodus un palielināt elektroenerģijas pieprasījumu.

Maijā jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent crude oil”) vidējā cena pieauga par 1% salīdzinājumā ar aprīli un sasniedza 103,71 ASV dolāri par barelu. Cenu svārstības galvenokārt veidoja Hormuza šauruma slēgšanas radītie fizisko piegāžu traucējumi un bažas par atkārtotu konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos.

Pēc īslaicīga krituma mēneša sākumā “Brent” cena atkal pieauga virs 110 ASV dolāriem par barelu, reaģējot uz spriedzi pēc Irānas uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), zemu globālo krājumu līmeni un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) aplēsēm, ka konflikts tirgum atņem aptuveni 14 miljonus barelu naftas dienā jeb aptuveni 13% no pirmskara globālā naftas piedāvājuma.

Savukārt mēneša beigās cenu lejupslīdi veicināja cerības uz ASV un Irānas vienošanos un Hormuza šauruma blokādes izbeigšanu, “Brent” cenai noslīdot un stabilizējoties ap 95 ASV dolāriem par barelu līmeni.

Lejupvērstu ietekmi radīja arī ASV sankciju izņēmuma pagarināšana Krievijas naftas kravām līdz 17. jūnijam, kas tiek pārvadātas pa jūru, tirgus dalībnieku pozicionēšanās finanšu tirgos, kas liecināja par pieaugošām prognozēm par naftas cenas samazināšanos, kā arī papildu piedāvājums no ražotājiem ārpus Tuvajiem Austrumiem, tostarp ASV, Brazīlijas, Kanādas, Kazahstānas un Venecuēlas.

Tādējādi “Brent” naftas cena maijā saglabājās ļoti svārstīga, bet vidēji pieauga tikai mēreni salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, jo augsto ģeopolitisko riska prēmiju līdzsvaroja cerības uz konflikta deeskalāciju un piegāžu traucējumu mazināšanos, kā arī signāli par vājāku pieprasījumu Āzijā, īpaši Ķīnā, Indijā, Japānā un Dienvidkorejā.

Eiropas emisiju kvotu “Dec.26” kontrakta (“EUA Futures”) cena maijā palielinās par 3%, vidēji sasniedzot 76 eiro par tonnu. Mēneša lielāko daļu kontrakts svārstījās ap 75 eiro par tonnu līmenī, tirgum nogaidoši vērtējot gaidāmo ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, tostarp iespēju palēnināt kopējo emisiju kvotu piedāvājuma samazināšanas tempu. Tas nozīmētu ilgāku kvotu pieejamību tirgū un potenciāli mazinātu augšupvērstu spiedienu uz cenu.

Mēneša vidū cenu pieaugumu ierobežoja EEX jeb Eiropas Enerģijas biržas atjaunotais emisiju kvotu izsoļu kalendārs, kas šogad paredz par 40 miljonu kvotu lielāku piedāvājumu, veicinot īstermiņa pārdošanas aktivitāti.

Savukārt mēneša noslēdzošajās tirdzniecības dienās “Dec.26” EUA kontrakts pieauga līdz vairāk nekā trīs mēnešu augstākajam līmenim, sasniedzot 81 eiro par tonnu, ko veicināja kontrakta pirkšana pēc 78 eiro par tonnu tehniskā līmeņa pārvarēšanas, zemāka tirgus likviditāte, gāzes un naftas cenu kāpums Tuvo Austrumu ģeopolitisko risku ietekmē, kā arī karstuma vilnis Eiropā, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu. Tajā pašā laikā energoresursu cenas turpināja radīt bažas par Eiropas makroekonomisko attīstību.