Tādu objektu fizisko apsardzi nodrošina Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Sabiedriskās drošības dienests, bet nepieciešamības gadījumā palīdzību sniegs Lietuvas armija. Ministrija neprecizēja, kādus papildu drošības pasākumus plānots ieviest.

Kā informēja Iekšlietu ministrija, pēdējā laikā Krievija izplata nepamatotus apgalvojumus, ka Baltijas valstis it kā ļauj citu valstu darbībām pret Krieviju izmantot savu gaisa telpu vai teritoriju.

Ministrijas paziņojumā norādīts, ka tādas situāciju saasinošas retorikas nolūks ir novērst uzmanību no neveiksmēm frontē un mēģināt graut sabiedroto apņēmību turpināt atbalstīt Ukrainu.

“Nevar izslēgt, ka, lai saasinātu spriedzi reģionā, Krievija varētu plānot ļaunprātīgas darbības vai provokācijas pret objektiem Baltijas valstīs. Mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai un stiprinām savu gatavību un kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzību,” pauda iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs.

Viņš paziņoja, ka plāno sazināties ar armijas virspavēlnieku un Aizsardzības ministriju, lai lūgtu atļauju militārpersonām kopīgi ar Sabiedriskās drošības dienestu patrulēt aizsargājamos objektos. Pašlaik tiek aplēsts nepieciešamais karavīru skaits.

Ministrs apstiprināja, ka paaugstinātais drošības līmenis tiks saglabāts tik ilgi, cik nepieciešams.

Kondratovičs norādīja, ka tiks paplašināts saraksts ar valsts kritiskās infrastruktūras objektiem, kas ir jāapsargā.

Valsts plāno parakstīt sadarbības vienošanos ar naftas pārstrādes uzņēmumu “Orlen Lietuva”. Kā teica Kondratovičs, pirms apmēram pusgada “Orlen” apliecināja, ka uzņēmumam ir sava apsardze, taču valsts varētu piešķirt noteiktu drošības aprīkojumu, kas nav pieejams privātiem uzņēmumiem.

Aizsardzības ministrs Roberts Kauns norādīja, ka lēmums par kritiskās infrastruktūras aizsardzības pastiprināšanu pieņemts, pamatojoties uz “vispārīgu informāciju”, kas pieejama publiskajā telpā un ārvalstu presē.

“Protams, mums ir jāreaģē; mums preventīvi jānodrošina uzticamāka kritiskās infrastruktūras aizsardzība un jāpievērš tai lielāka uzmanība, jo, protams, tagad, kad Krievija jau zaudē karu Ukrainā, kad Krievija arvien vairāk tiek pakļauta Ukrainas bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem, mēs noteikti redzam šādu […] iespējamu izmisumu no Krievijas puses, un šis izmisums varētu pāraugt provokācijās,” ceturtdien Seimā žurnālistiem sacīja ministrs.

Viņš piebilda, ka armijas kaujas gatavības līmenis šobrīd nav paaugstināts, jo “nav nekādu turpmāku norādījumu to darīt, bet armija vienmēr piedalās miera uzturēšanas misijās” un nepieciešamības gadījumā nosūtīs spēkus – gan personālu, gan aprīkojumu – uz aizsargājamiem objektiem.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīs pēdējā laikā ir reģistrēts vairāk gaisa telpas pārkāpumu. Iespējamu dronu draudu dēļ maija beigās daļā Lietuvas divas reizes tika izplatīti gaisa trauksmes brīdinājumi.

Maija beigās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka incidenti, kuros droni lido NATO gaisa telpā, ir tiešas Krievijas nelikumīgā, agresīvā kara pret Ukrainu sekas, un ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis nekad nav ļāvušas izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu uzbrukumiem mērķiem Krievijā.

Ministri uzsvēra, ka Krievija cenšas novērst uzmanību no sava nelikumīgā kara un iebiedēt savus NATO sabiedrotos.

Tikmēr prezidents Gitans Nausēda brīdināja “karojošās valstis Eiropā” neizmantot Lietuvas teritoriju dronu palaišanai, sakot, ka tas būtu rupjš suverenitātes un starptautisko tiesību pārkāpums.