Eiropas Komisija (EK) ir uzaicinājusi talibu amatpersonas uz sarunām par nelegālās migrācijas ierobežošanu un deportāciju palielināšanu, lai gan EK oficiāli neatzīst talibu administrāciju.

“Nav iespējams nerunāt ar šiem cilvēkiem, lai uzlabotu situāciju,” žurnālistiem sacīja Brunners.

Talibu amatpersonām vēl nav izsniegtas vīzas, lai apmeklētu Beļģiju, un tikšanās datums vēl nav noteikts, taču Briselē plānotās sarunas jau izpelnījušās pretrunīgus vērtējumus.

Eiropas valstu valdības slēdza savas vēstniecības Kabulā, kad 2021. gadā Afganistānā pie varas atgriezās talibi un ieviesa stingrus šariata likumus, sevišķi ierobežojot sieviešu tiesības.

Sievietēm, izejot no mājām, ir gandrīz pilnībā jānosedz augums, viņām ir aizliegts atrasties daudzās sabiedriskās vietās, tostarp parkos un sporta zālēs, un meiteņu izglītība beidzas 12 gadu vecumā.

Tiesību aizsardzības grupas apšauba, vai ir likumīgi un ētiski atgriezt migrantus valstī, kur cilvēktiesības ir stipri ierobežotas un miljoniem cilvēku cieš badu.

Taču Brunners uzsvēra, ka sarunas nav līdzvērtīgas talibu režīma atzīšanai un ka Eiropas interesēs ir tās turpināt.

Daudzas Eiropas valdības ir centušās ieņemt stingrāku nostāju migrācijas jautājumā, ņemot vērā galēji labējo partiju panākumus vēlēšanās.

Samazinoties imigrantu skaitam, Briselē lielāka uzmanība pievērsta repatriācijas sistēmas uzlabošanai.

Saskaņā ar ES datiem no 2013. gada līdz 2024. gadam ES valstis saņēma aptuveni miljonu patvēruma lūgumus no afgāņiem.

Aptuveni puse no tiem šajā periodā tika apstiprināta.

Aptuveni 20 no 27 ES dalībvalstīm pagājušajā gadā vēstulē pauda interesi par daļas migrantu bez uzturēšanās tiesībām, jo īpaši to, kuriem ir sodāmība, atgriešanu Afganistānā.

Dažas valstis ir virzījušās vēl tālāk, piemēram, Vācija, kas kopš 2024. gada ir deportējusi vairāk nekā 100 afgāņu ar kriminālo sodāmību.