Trešdiena, 17. jūnijs Artis, Artūrs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“ABLV Bank” aktīvi maijā atgūti 644 000 eiro apmērā

Likvidējamās “ABLV Bank” likvidatori šogad maijā ir atguvuši aktīvus 644 000 eiro apmērā, kas ir 3,4 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 2,221 miljona eiro apmērā, liecina bankas publiskotā informācija.

“ABLV Bank” aktīvi maijā atgūti 644 000 eiro apmērā
Foto: LETA
15.06.2026 08:33

LETA

Atslēgvārdi

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2026. gada maijā ir atgūti 315 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem – 329 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos “ABLV Bank” likvidatori ir atguvuši kopumā 5,52 miljonus eiro, bet kopš 2018. gada 12. jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, “ABLV Bank” likvidatori ir atguvuši kopumā 1,368 miljardus eiro, tostarp 2018. gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019. gadā – 393,767 miljoni eiro, 2020. gadā – 109,797 miljoni eiro, 2021. gadā – 287,058 miljoni eiro, 2022. gadā – 112,442 miljoni eiro, 2023. gadā – 31,491 miljons eiro, 2024. gadā – 25,309 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 47,074 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus “ABLV Bank” likvidācijas izdevumi šogad maijā veidoja 630 000 eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 394 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, bija 80 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā – 49 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi – 13 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 94 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 3,633 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma “ABLV Bank” likvidācijas izdevumi veido kopumā 220,889 miljonus eiro, tostarp bankas likvidācijas izdevumi 2018. gadā bija 21,046 miljonu eiro apmērā, 2019. gadā – 36,873 miljonu eiro apmērā, 2020. gadā – 36,386 miljonu eiro apmērā, 2021. gadā – 43,533 miljonu eiro apmērā, 2022. gadā – 35,308 miljonu eiro apmērā, 2023. gadā – 18,793 miljonu eiro apmērā, 2024. gadā – 12,865 miljonu eiro apmērā, bet 2025. gadā – 12,452 miljonu eiro apmērā.

Pārskats arī liecina, ka 2026. gada 31. maijā “ABLV Bank” pieteikto kreditoru prasījumi bija 568,027 miljonu eiro apmērā, kas ir par 21,7% mazāk nekā 2025. gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 725,078 miljonu eiro apmērā.

Savukārt pārējie kreditoru prasījumi veidoja 34,357 miljonus eiro.

“ABLV Bank” kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām maija beigās bija 438,296 miljoni eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 189,907 miljoni eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 108,205 miljonus eiro, kredītos banka bija izsniegusi 16,612 miljonus eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 8,379 miljoni eiro, bet pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi bija 414 000 eiro apmērā.

Kopumā “ABLV Bank” aktīvi šogad maija beigās bija 853,036 miljonu eiro apmērā, kamēr 2025. gada beigās bankas aktīvi bija 1,012 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves maija beigās bija 242,198 miljoni eiro.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023. gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā bija arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

“ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus “ABLV Bank” vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi “FinCEN”.

2024. gada septembrī “FinCEN” paziņoja par rosināto sankciju pret “ABLV Bank” atcelšanu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz