ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks atzina, ka jūt līdz Irānas tautai, “kas atrodas starp karu un nežēlīgu apspiešanu”.

Viņš ANO Cilvēktiesību padomē sacīja, ka kopš gada sākuma Irānas varasiestādes nāvessodu izpildījušas vismaz 40 cilvēkiem, no kuriem 18 ir protestētāji. Nāvessodi tiek pamatoti ar “valsts drošības apsvērumiem”.

Cilvēktiesību organizāciju dati liecina, ka Irāna ik gadu soda ar nāvi vairāk cilvēku nekā jebkura cita valsts, izņemot Ķīnu.

Tirks pauda nožēlu, ka Teherāna ir pastiprinājusi represijas kopš janvārī notikušās asiņainās protestu apspiešanas, turklāt februārī ASV un Izraēlas uzbrukumi Irānai izraisīja karu Tuvajos Austrumos.

Viņš atzinīgi novērtēja svētdienas paziņojumu, ka ASV un Irāna ir vienojušās par miera līgumu, uzsverot, ka “ir skaidrs, ka visām pusēm ir jāievēro maksimāla atturība un jāstrādā, lai panākto vienošanos īstenotu ātri un godprātīgi”.

Kā teica ANO cilvēku komisārs, konfliktam “ir bijis postoša ietekme uz cilvēktiesībām visā reģionā un visā pasaulē”.

Represijas Irānā bija plašas jau pirms kara.

Decembra beigās ekonomisko grūtību izraisītā protesta kustība ātri pārauga masu mītiņos pret valdošo režīmu. Protesti tika vardarbīgi apspiesti, un, kā norāda cilvēktiesību organizācijas, tika nogalināti tūkstošiem cilvēku.

Irānas varasiestādes protestus raksturoja kā ASV un Izraēlas atbalstītus nemierus un paziņoja, ka vardarbības rezultātā gāja bojā apmēram 3000 cilvēku.

Ārvalstu cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka upuru skaits ir lielāks, un apsūdz drošības spēkus par šaušanu uz demonstrantiem.

“Kopš tūkstošiem cilvēku nogalināšanas janvārī, brutāli apspiežot protestus, iestādes ir pastiprinājušas savas nežēlīgās represijas, arestējot tūkstošiem cilvēku un ieviešot vēl stingrākus ierobežojumus pilsoniskajā telpā,” teica Tirks.