Zivtiņš lūdz izvērtēt, vai valsts budžeta dotācijas un publiskie resursi oficiālajā Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā nav tikuši prettiesiski izmantoti “slēptas politiskās antikampaņas finansēšanai”, tādējādi pārkāpjot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktos ierobežojumus, kā arī principu par publisko personu finanšu līdzekļu un mantas izmantošanu vienīgi sabiedrības interesēs, nevis konkrētu politisko spēku ietekmes un konkurences graušanai.

Iesniegumā deputāts norāda, ka jau janvārī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētājs Ainārs Šlesers visas politiskās organizācijas vārdā vērsās KNAB saistībā ar sākto dramaturģiskā darba izstrādi. Šī iesnieguma pamatā bija informācija par to, ka uzvedumu plānots izrādīt tieši pirms Saeimas vēlēšanām, kas sakrīt ar oficiālo priekšvēlēšanu aģitācijas periodu.

Kā uzskata partijā, ņemot vērā, ka savulaik ar Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu tika rosināta 10. Saeimas atlaišana, reaģējot uz parlamenta atteikumu dot piekrišanu kratīšanas veikšanai Šlesera dzīvesvietā, jau sākotnēji bija pamats uzskatīt, ka iestudējums ir mērķtiecīgi iecerēts kā slēpta priekšvēlēšanu aģitācija un kampaņa, kas vērsta pret LPV un tās vadītāju.

Atbildot uz šo LPV iesniegumu, KNAB norādīja, ka “jebkuras situācijas izvērtēšanu un secinājumus par tās atbilstību normatīvo aktu prasībām birojs balsta uz objektīviem faktiem un pārbaudāmu informāciju kopsakarā ar tiesisko regulējumu”. Tāpat birojs atzīmēja, ka šī gada janvārī tā rīcībā nebija pietiekama informācija, lai secinātu, ka plānotā izrāde būtu uzskatāma par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju.

Šobrīd, kad izrāde jau iestudēta un tiek demonstrēta, Zivtiņš pēc iestudējuma noskatīšanās KNAB vadītājam norāda, ka visām Šlesera iepriekš izteiktajām bažām un prognozēm esot bijis vērā ņemams pamats.

KNAB aģentūrai LETA atgādināja, ka šī gada sākumā, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, tika veikta resoriskā pārbaude, lai noskaidrotu, vai pastāv pamats izrādes iestudējumu uzskatīt par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju, un neguva tam apstiprinājumu. Vienlaikus KNAB publiski norādīja, ka, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā tiks konstatēti jauni fakti vai apstākļi, šis gadījums varētu tikt vērtēts atkārtoti atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Martā KNAB priekšnieks Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā teica, ka, teātrim vasarā sākot demonstrēt iestudējumu, KNAB vērtēs izrādes saturu.

KNAB aģentūrai LETA norādīja, ka komisijas sēdē lietotais formulējums par izrādes satura vērtēšanu bija attiecināms uz KNAB pienākumu iepazīties ar publiski pieejamo informāciju un, ja nepieciešams, izvērtēt, vai tajā ir saskatāmas iespējamas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, piemēram, aicinājums vēlēšanās balsot par vai pret konkrētu deputātu kandidātu vai politisko organizāciju.

KNAB nevērtē un neanalizē izrādes saturu no mākslinieciskā, estētiskā un idejiskā aspekta, jo tas neietilpst KNAB kompetencē, uzsver birojā. Šajā kontekstā izrāde ir publiski pieejams informācijas avots.

Pēc izrādes publiskas demonstrēšanas KNAB atbilstoši savai kompetencei iepazinās ar publiski pieejamo informāciju par izrādi un secināja, ka tā neliecina par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem, līdz ar to KNAB nav pamata sākt jaunu resorisko pārbaudi, norāda birojā.

Kā vēstīts, KNAB priekšnieks trešdien intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” norādīja, ka iestudējumā “Rīkojums nr. 2” nav nekādas aģitācijas. Viņš skaidroja, ka iestudējums ir vienkārši mākslas darbs un mākslinieciskajā procesā KNAB nekādā veidā neiejaucas. “Tas ir noslēgts process. Ja būs vēl kādi iesniegumi, mēs tos izvērtēsim,” viņš uzsvēra.

Matīsa Gricmaņa iestudējums “Rīkojums nr. 2” pirmizrādi piedzīvoja pagājušajā nedēļā. Tās pamatā ir kādreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada rīkojums “nr. 2”, ar kuru pirmo reizi Latvijas vēsturē tika atlaista Saeima.