Ceturtdien, uzrunājot parlamentu pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē, Valsts prezidents atzīmēja, ka 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 2022. gadā, kas vēsturē paliks kā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gads.

Viņš atzīmēja, ka karš mainīja ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un visas pasaules drošības situāciju.

Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ikviens deputāts Saeimā ienāca ar apņēmību padarīt Latviju labāku.

Valsts prezidents arī uzsvēra, ka priekšvēlēšanu laiks šoreiz sācies agri, taču 14. Saeimai vēl ir daudz darāmā.

Valsts prezidents pateicās deputātiem par darbu, pieņemot Valsts aizsardzības dienesta likumu, kāpinot investīcijas valsts aizsardzībā līdz 5% no iekšzemes kopprodukta un pieņemot Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.

Rinkēvičs uzsvēra, ka 14. Saeima pievērsusi uzmanību ne tikai fiziskajai drošībai, bet arī citiem ar valsts drošību saistītiem jautājumiem.

Viņš minēja grozījumus Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par noziegumiem pret valsts drošību, ieviesto prasību pašvaldību vadītājiem saņemt valsts noslēpuma pielaidi, kā arī lēmumus par Krīzes vadības centra izveidi.

Valsts prezidents akcentēja, ka valsts drošība ir saistīta arī ar demokrātiskajām vērtībām.

Viņaprāt, Saeima spējusi pieņemt lēmumus, kas šīs vērtības stiprina un apliecina valsts cieņu pret cilvēka pamattiesībām.

Rinkēvičs arī pateicās deputātiem, kuri ar savu darbu stiprina Latvijas saites ar sabiedrotajiem.

Viņš uzsvēra, ka cieša saikne ar citu valstu parlamentiem nav tikai formalitāte, bet tiešs ieguldījums Latvijas drošībā, īpaši laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un reģionā kļūst sarežģītāka un bīstamāka.

Tāpat Valsts prezidents pateicās Saeimai par nelokāmo atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka deputātu principiālā nostāja un degsme palīdzēt Ukrainai un ukraiņiem Latvijā tiek novērtēta gan Latvijā, gan Ukrainā, gan pasaulē.

Tas arī veicina Ukrainas atvērtību padziļināt sadarbību un dalīties ar Latvijai tik vajadzīgo pieredzi.

Viņš atzīmēja, ka ir jāmaina temps un ātrums, ar kādu Latvija pielāgojas jaunajai drošības realitātei.

Rinkēvičs uzsvēra, ka valsts drošība ir nemainīga prioritāte, taču drošība ir process, turklāt tehnoloģijas mainās straujāk nekā domāšana un iepirkumu procesi.

“Šobrīd nav kara laiks, bet īsti vairs nav arī miera laiks. Ir neziņas laiks, un ir gatavošanās laiks, lai novērstu pašu sliktāko scenāriju,” sacīja Rinkēvičs.

Valsts prezidents akcentēja, ka šim laikam pielāgojas Nacionālie bruņotie spēki, iekšlietu un drošības sistēma, aizsardzības industrijas uzņēmumi, pašvaldības un kritiskās infrastruktūras objekti.

Viņš norādīja, ka “divu sienu princips” nav tikai fiziski meklējams risinājums apdraudējuma gadījumā, bet savā ziņā metaforiski uztverams kā gatavības stratēģija dažādiem scenārijiem un gatavība daudzslāņu aizsardzībai.

Pēc prezidenta paustā, jebkurš “plāns B” nenozīmē neizbēgamu realitāti, bet tā ir “otra siena”, kas stiprina gatavību.

Rinkēvičs uzsvēra, ka arī mēnešos līdz jaunās Saeimas vēlēšanām Latvijai ir svarīgs rīcībspējīgs Ministru kabinets.

Viņš atgādināja, ka esošajai valdībai kā prioritāri darbi noteikti valsts drošība un valsts ekonomika.

Runājot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Valsts prezidents uzsvēra, ka drošas vēlēšanas nav pašas par sevi saprotamas.

Viņš sacīja, ka ne vienā vien Eiropas valstī vēlēšanās ir centusies iejaukties Krievija un būtu naivi domāt, ka tā patlaban “snauž”. Rinkēvičs akcentēja, ka drošas un godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamats.

Viņš arī atsaucās uz dronu incidentiem valstī. Valsts prezidents uzsvēra, ka cilvēki nevar gaidīt nākamo Saeimu un valdību, jo Latvijas iedzīvotāji jau tagad vēlas būt droši, ka ne viņu mājās, ne bērnudārzos vai skolās neielidos sprāgstvielām pildīts drons.

Iedzīvotāji vēlas zināt, kā rīkoties un kā tiks sniegta palīdzība un atbalsts, ja notiks nelaime.

Rinkēvičs akcentēja, ka visu Rīgā neizlems un nepateiks priekšā.

No valdības un atbildīgajiem dienestiem tiek gaidīti skaidri rīcības algoritmi, taču to reāla piemērošana būs katra cilvēka, katras pašvaldības un katra uzņēmuma ziņā.

Rinkēvičs arī pateicās Latvijas sabiedrotajiem par atbalstu, vienlaikus norādot, ka Latvijai pašai jāveido un jāpilnveido spējas apdraudējuma novēršanai.

Valsts prezidents atzīmēja, ka drošība nav atdalāma no valsts konkurētspējas, jo tā ietekmē investīcijas un uzņēmējdarbību.

Valsts prezidents norādīja, ka šīs Saeimas laikā konkurētspējas stiprināšanai ir mazināta birokrātija būvniecības jomā, pilnveidots iepirkumu process, attīstīta ideja par Mākslīgā intelekta centru un pieņemts Biobanku likums, kas ir īpaši svarīgs zinātnei.

Rinkēvičs vērsa uzmanību arī uz citām tendencēm.

Viņš sacīja, ka tiesībsargājošo institūciju izmeklēšana par informācijas tehnoloģiju iepirkumiem un citiem jautājumiem, kā arī necaurspīdīga valsts uzņēmumu pārvaldība rada šaubas par lietderīgu valsts un Eiropas Savienības finansējuma izlietojumu.

Valsts prezidents akcentēja, ka izmeklēšanas rezultāti vēl ir jāgaida un galavārdu teiks tiesa, taču sabiedrības uzticība valsts varai un uzņēmēju vēlme maksāt nodokļus nevarēs pieaugt vai saglabāties, ja būs šādi skandāli.

Viņš akcentēja, ka problēma, kuru demokrātijas, lietderīguma un valsts drošības vārdā nedrīkst ignorēt, ir korupcija.

Rinkēvičs sacīja, ka Saeimai ir jāpieliek punkts šaubām par to, vai aizliegtas vienošanās iepirkumos ir kriminālsodāmas, jo “tās ir kriminālsodāmas”.

Valsts prezidents uzsvēra, ka konkurētspēja nav tikai likumu jautājums, bet arī stāsts par cilvēkiem.

Viņš pauda, ka valsts varas uzdevums ir netraucēt uzņēmīgiem, gudriem un ambicioziem cilvēkiem strādāt, augt un pelnīt, jo labklājība arī ir drošības pamats.

Rinkēvičs arī norādīja, ka daudzas problēmas patlaban izjūt austrumu reģions, taču daudzas problēmas skar visu Latviju.

Viņš uzsvēra, ka nevar runāt tikai par piemaksām un zaudējumu kompensēšanu, jo nepieciešama arī mērķtiecīga rīcība jaunu darba vietu radīšanai un investīciju piesaistei.

Pēc Valsts prezidenta paustā, to var panākt tikai tad, ja valsts, pašvaldības un uzņēmēji sadarbojas.

Viņš piebilda, ka Latvijā ir daudz veiksmes stāstu, panākumu tehnoloģijās, jaunu produktu, ko rada inovatīvi uzņēmumi, un jaunu ražotņu tradicionālās nozarēs.

Runājot par demogrāfiju, Valsts prezidents sacīja, ka Latvijas galvenais uzdevums ir apturēt dzimstības lejupslīdi un strādāt pie aizbraukušo cilvēku atgriešanas.

Viņa ieskatā tam ir vajadzīga pārdomāta mājokļa atbalsta un veselības aprūpes sistēma.

Rinkēvičs norādīja, ka izglītībā viens no svarīgākajiem jautājumiem ir nepazaudēt nevienu bērnu un nevienu talantu.

Viņš sacīja, ka saskaņā ar statistikas prognozēm līdz 2050. gadam skolēnu skaits Latvijas skolās turpinās samazināties.

Valsts prezidenta ieskatā bērnu skaita samazināšanās nevar kļūt par ieganstu mazākām iespējām.

Valsts uzdevums ir panākt, lai mazāks bērnu skaits nozīmētu vairāk uzmanības katram bērnam, nevis mazāk iespēju šo bērnu nākotnē.

Viņš arī akcentēja, ka, jauniešu skaitam samazinoties, augstskolām arvien svarīgāka kļūs specializācija, sadarbība un izcilība, savukārt pieaugušo izglītība un pārkvalifikācijas iespējas kļūs par vienu no augstskolu pamatuzdevumiem.

Runājot par politisko kultūru, Rinkēvičs uzsvēra, ka politika ir ne tikai ideju sacensība, bet arī kompromisu un sadarbības māksla.

Viņš norādīja, ka vēlētāji saprot – jebkurā nākamajā koalīcijā būs politiskie spēki, kas kādam patiks vairāk un kādam mazāk, taču sabiedrība novērtēs spēju sadarboties gan tagad, gan nākotnē.

Rinkēvičs aicināja deputātus un kandidātus priekšvēlēšanu laikā cīnīties par vēlētāju balsīm cieņpilni un godīgi, nākot ar idejām, nevis naidu un ķengām.

Viņš brīdināja, ka oponentu noniecināšana grauj valsts varas reputāciju.

Valsts prezidents atzīmēja, ka “apātija un neticība savai valstij ir auglīga augsne arī naidniekam”.