ES ir noteikusi tālejošus soda pasākumus pret Maskavu, kopš Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Sankcijas ir īpaši vērstas pret Krievijas ieņēmumiem no fosilo degvielu pārdošanas starptautiskajos tirgos, ieroču rūpniecību un finanšu institūcijām.

Līdz šim tās tika pagarinātas ik pa sešiem mēnešiem.

Sankciju pagarināšanai bija vajadzīga visu 27 ES dalībvalstu līderu vienprātīga piekrišana.

Ukraina ir pieredzējusi jaunu atbalsta vilni no ES puses, kopš šogad vēlēšanās amatu zaudēja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš bija bloķējis vairākas atbalsta iniciatīvas.

ES ir sākusi oficiālas uzņemšanas sarunas ar Ukrainu un pieņēmusi aizdevumu Kijivai 90 miljardu eiro apmērā.

Briselē sapulcējušies 27 ES valstu līderi ceturtdien arī pieņēma kopīgu deklarāciju par atbalstu Kijivai.

Šī deklarācija tika vienprātīgi pieņemta pirmoreiz pēc tam, kad Orbāns bija vairākkārt atteicies atbalstīt ES paziņojumus par Ukrainu.