“Mēs vai nu sniedzam Ukrainai finansiālu palīdzību (..) vai arī piegādājam Eiropas aizsardzības aprīkojumu. Un tajās jomās, kurās mums nav nepieciešamo iespēju, mēs tās sagādājam priekš jums,” forumā “Kyiv Security Forum: Deep Strike” norādīja Toms.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas valstis arī ievērojami pastiprina savus aizsardzības pasākumus. Piemēram, Vācija no 2022. līdz 2030. gadam trīskāršos savu aizsardzības budžetu.

“Eiropas Savienība dažkārt patiešām var šķist nedaudz gausa, taču tas, ko mēs jau esam sasnieguši, patiešām ir iespaidīgi. 2026. un 2027. gadam vien mēs esam apstiprinājuši militāro palīdzību Ukrainai 60 miljardu eiro apmērā. Mums ir aizsardzības rūpniecības programmas, Eiropas Aizsardzības fonds, aizsardzības kredītu programma SAFE un Eiropas Miera fonds – spēcīgs instruments Eiropas aizsardzības stiprināšanai un palīdzības sniegšanai citiem,” piebilda vēstnieks.

Atsevišķi diplomāts komentēja Krievijas uzbrukumu Kijivas Pečeru klosterim, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. “Tikai dažas dienas pirms uzbrukuma es apmeklēju klosteri ekskursijas laikā un atrados tieši tajā vietā, kas vēlāk tika sagrauta. Man ir pilnīgi skaidrs, ka tas bija mērķtiecīgs uzbrukums. Tas bija mērķtiecīgs uzbrukums Ukrainas identitātei, suverenitātei un neatkarībai,” norādīja Toms.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainai šodien ir tehnoloģiskais pārsvars kaujas laukā. “Ukraina ļoti veiksmīgi notur frontes līniju, vienlaikus gūstot ievērojamus panākumus tajā, ko mēs saucam par uzbrukumiem pretinieka aizmugures objektiem. Krievijas loģistikas maršruti tiek pakļauti arvien efektīvākiem uzbrukumiem,” norādīja vēstnieks.