Valsts cenšas gūt labumu no pieaugošā pieprasījuma un vienlaikus attīstīt līdz šim novārtā atstātus reģionus.

Āzijas ceturtajā lielākajā ekonomikā lielās investīcijas plānotas saistībā ar mākslīgā intelekta uzplaukumu pasaulē, kurā Dienvidkorejas atmiņas mikroshēmu ražotājiem ir liela nozīme.

“Ātrums ir vienīgais veids, kā izdzīvot. Mums ir jānodrošina mākslīgā intelekta pamatelementi ātrāk nekā to izdara jebkura cita valsts,” Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns teica pasākumā Seulā, kur tika prezentēta publiskā un privātā partnerība.

“Samsung Electronics” un “SK Hynix” ieguldīs 800 triljonus vonu (457 miljardi eiro) jaunā pusvadītāju ražošanas centrā Dienvidkorejas dienvidrietumos, informēja valdība.

Abi uzņēmumi pēdējos mēnešos ir piedzīvojuši strauju peļņas pieaugumu un akciju cenu kāpumu, jo lielā pieprasījuma pēc mākslīgā intelekta infrastruktūras dēļ ir ierobežots atmiņas mikroshēmu globālais piedāvājums.

Valdība arī paziņoja par atsevišķām kvadriljona vonu (aptuveni 571 miljards eiro) investīcijām mākslīgā intelekta datu centros nākamo desmit gadu laikā.

Plāni atbilst Li rūpnieciskās attīstības programmai reģionos ārpus galvaspilsētas, un rūpniecības ministrs Kims Džungkvans sacīja, ka “Samsung” un “SK Hynix” projekts ietvers četras rūpnīcas.

“Mēs attīstīsim dienvidrietumu reģionu par otru pusvadītāju ražošanas centru,” viņš teica.

Kims prezentācijā norādīja, ka “Samsung Electronics” un “SK Hynix” 800 triljonu vonu projektā katrs uzcels divas rūpnīcas.

Ministrs piebilda, ka atļauju saņemšanas un būvniecības termiņi būs īsi, lai ražošanu varētu palielināt pēc iespējas ātri.

Zinātnes ministrs Be Kjunghuns paziņoja, ka vēl 550 triljonus vonu valsts līdz 2029. gadam investēs mākslīgā intelekta datu centros.

“Līdz 2035. gadam tiks uzbūvēti papildu desmit gigavatu mākslīgā intelekta datu centri, ieguldījumiem kopā pārsniedzot 18,4 gigavatus un 1000 triljonus vonu,” viņš teica.

Honamas reģions valsts dienvidrietumos, kurā atrodas lielpilsēta Kvandžu, jau vairākus gadu desmitus atpaliek no valsts dienvidaustrumiem, kur rūpniecība ir attīstītāka.

Analītiķi brīdina par projekta riskiem, ko rada gan ieguldījumi uzņēmumu intereses par reģionu veicināšanā, gan kvalificēta darbaspēka un piegādātāju trūkums tālu no esošās rūpnieciskās bāzes Seulas apkaimē.

Bažas rada arī lielu ūdens resursu nepieciešamība ražošanas procesā.

Dienvidkorejā notiek diskusijas par to, kā plašākā sabiedrībā būtu jāsadala milzīgā peļņa, ko sniedzis pusvadītāju nozares uzplaukums globālā mākslīgā intelekta attīstības dēļ.