Vidēji diennaktī pēc mediķu palīdzības vēršas četri līdz pieci cilvēki, kuriem karstums un tā sekas izraisījušas kādus veselības traucējumus, laikrakstam pastāsta slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Visbiežāk pacienti šo dienu laikā, ierodoties slimnīcā, sūdzas par pārkaršanu, atūdeņošanos, galvassāpēm, nespēku, reiboni vai ģīboni.

Nereti pašsajūta pasliktinās sabiedriskajā transportā vai ilgstoši uzturoties slikti vēdinātās un sakarsušās telpās,

kur augstā gaisa temperatūra un nepietiekama šķidruma uzņemšana rada papildu slodzi organismam.

LRS mediķi atgādina, ka karstā laikā īpaša uzmanība jāpievērš pietiekamai šķidruma uzņemšanai. Ūdeni ieteicams dzert regulāri visas dienas garumā, negaidot slāpju sajūtu.

Tāpat vēlams izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros dienas karstākajās stundās – no pulksten 11 līdz 16. Ikdienā vēlams izvēlēties vieglu, gaišu apģērbu un galvassegu, kā arī iespēju robežās uzturēties vēsās vai labi vēdinātās telpās.

Īpaši uzmanīgiem jābūt senioriem, maziem bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām,

jo viņu organisms karstumu panes grūtāk.

Tāpat atstāt bērnus vai mājdzīvniekus automašīnā nevajadzētu pat uz īsu brīdi, jo transportlīdzekļa salons ļoti ātri sakarst līdz dzīvībai bīstamai temperatūrai.

Ja parādās izteikts reibonis, apjukums, stipras galvassāpes, vemšana vai cilvēks zaudē samaņu, nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, zvanot 113.

Līdz mediķu ierašanās brīdim cietušais jāpārvieto vēsākā vietā un, ja cilvēks ir pie samaņas, jādod padzerties ūdens nelieliem malkiem.