Par savu prioritāti sešus mēnešus ilgās prezidentūras laikā Īrija izvirzījusi sarunas par ES ilgtermiņa budžetu laikam no 2028. līdz 2034. gadam, cerot tās pabeigt līdz gada beigām.

Pašreizējais budžeta projekts paredz 1,73 triljonus eiro lielus izdevumus, taču, piemēram, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs to nosaucis par nepanesamu un nelīdzsvarotu.

Paredzamas arī smagas sarunas par bērnu aizsardzību tīmeklī, ES oglekļa izmešu kvotu tirdzniecības sistēmas reformēšanu un digitālā eiro ieviešanu.

Iepriekšējos sešus mēnešus ES prezidējošās valsts pienākumus veica Kipra, bet nākamā gada 1. janvārī tos no Īrijas pārņems Lietuva.

Īrija, kas toreizējai Eiropas Ekonomiskajai kopienai pievienojās 1973. gadā, prezidējošās valsts pienākumus uzņemas jau astoto reizi.

Iesākot pašreizējo prezidentūru, Īrijas premjerministrs Mihāls Mārtins norādīja, ka Dublina uzņemas prezidējošās valsts pienākumus Eiropai kritiskā brīdī, kad Ukrainas un Tuvo Austrumu kara dēļ pieaugušas enerģijas cenas.

Viņš piebilda, ka Īrija par savu galveno uzdevumu izvirzīs ES tautsaimniecības konkurētspējas vairošanu, Eiropas fundamentālo vērtību aizstāvību un pilsoņu drošības garantēšanu.