Aktīvistu grupas visā pasaulē arvien biežāk vēršas tiesās, lai panāktu, ka valdības un uzņēmumi samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju un labāk aizsargā vidi.

Grupa “Aurora” jau gadiem ilgi mēģina ierosināt lietu Zviedrijā, taču iepriekš tās centienus bremzēja dažādas juridiskās formalitātes. Augstākā tiesa pagājušajā gadā noraidīja iepriekšējo mēģinājumu, jo prasība bija iesniegta fiziskas personas vārdā, taču savā spriedumā norādīja, ka “biedrība” varētu iesniegt prasību. Februārī “Aurora” savā vārdā iesniedza jaunu prasību, un valsts iestāde, kas izskata prasības pret valsti, piekrita, ka lietu var virzīt tālāk.

“Zviedrijas apgabala tiesai pirmo reizi vēsturē būs jālemj, vai Zviedrijas kopējie pasākumi klimata jomā ir pietiekami, lai aizsargātu cilvēktiesības no klimata krīzes sekām, vai arī tie ir nelikumīgi nepietiekami,” piektdien paziņoja “Aurora”.

18. jūnijā valsts iestāde, kas izskata prasības pret valsti, iesniedza dokumentus Stokholmas rajona tiesā, norādot, ka grupai “Aurora” ir tiesības celt prasību un panākt, ka tiek pārbaudīts, vai Zviedrijas valdība ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tomēr valsts iestāde uzsvēra, ka atļauja sūdzēt tiesā valsti nenozīmē, ka valsts ir vainīga.

Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) pagājušajā gadā brīdināja, ka Zviedrijas izvirzītais mērķis līdz 2045. gadam panākt neto nulles emisiju ir apdraudēts.

2024. gada aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma lēmumu, kurā noteica, ka Šveice nedara pietiekami daudz, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu. Līdz ar šo lēmumu Šveice kļuva par pirmo valsti, ko starptautiska tiesa nosodījusi par nepietiekamu rīcību globālās sasilšanas ierobežošanā.

2019. gada decembrī Nīderlandes Augstākā tiesa lietā, ko ierosināja vides aizsardzības organizācija, uzdeva valdībai līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 25%.