Peldēja, skrēja un minās aptuveni 170 dalībnieki, tostarp no Urugvajas, stāsta pasākuma rīkotājs Sergejs Juhno, kurš pats paguva triumfēt savā vecuma grupā.

Ar skatu uz centru

Šis ir ceturtais gads pēc kārtas, kad Liepājā noris triatlona sacensības, taču šogad tās iekāpušas jaunā līmenī. S. Juhno organizatoru apavos iekāpis pirmo gadu.

“Triatlonu rīkoju pirmoreiz, iepriekš darīju ko līdzīgu “Ritma skrējienā”, taču nu jādomā par trim posmiem, turklāt distances visu laiku mainās, ir vairāki starti, distances mainās pēc vecuma grupām,” teic triatlona rīkotājs.

Trase gan palikusi nemainīga. Beberliņos pelde, ar velosipēdu uz Šķēdes pusi un tad skrējiens Atmodas bulvārī.

“Neko ļoti jaunu šeit īsti nevar izdomāt, peldēšana, šoseja var teikt viena uz izeju, Lībiešu iela, taču velo ceļš šeit ir ne pārāk labs,

esmu apņēmies nākamgad mēģināt ko citu.

Liepājas centrā gribētu uztaisīt – pelde kanālā un pārējais pa vienu ielu, piemēram – skriet Zirgu salā, Zemnieku iela ciet un ar riteni tur. Šeit gan vēl ir pamatīgi jāapdomā, jāsaprot un jāparāda arī pilsētai, ka nevienam citam tas netraucēs, tā būs viena diena,” stāsta S. Juhno.

Pērn piedalījušies ap 80 dalībniekiem, šogad šis skaitlis sniedzas līdz 170. S. Juhno to skaidro ar labajiem laikapstākļiem, komandas darbu un pieaugošo interesi par stafetēm.

“Dalībnieki bija no Lietuvas, Viļņas, no Igaunijas gan neatbrauca, bet

pats tālākais bija no Urugvajas, kurš arī uzvarēja savā vecumgrupā.

Latvijas, protams, bija plaši pārstāvēta – Daugavpils, Alūksne, Rīga, daudz citu pilsētu. Vietējo gan maz tieši triatlonā, bet daudzi stafetnieki bija vietēji, tas ir pozitīvi, ka gribam izmēģināt spēkus stafetē, vienā no trim disciplīnām, tas ir labs sākums,” skaidro sportists.

Sākt ar mazumiņu

“Svarīga nianse ir tāda, ka bija Latvijas čempionāts sprinta distancē, tas ir viens no oficiālajiem posmiem. Priecēja arī komandu skaits. Ja citus gadus stafetēs piedalās trīs komandas, šogad tādu bija 16. Tas priecē, jo triatlonā var piedalīties ne tikai triatlonisti, var pamēģināt tikai vienu posmu, kas, iespējams, atvērs jau nākamās durvis,” viņš norāda.

Darāmā pieticis arī bērniem.

“Mēģinājām simbolisko distanci bērniem rīkot arī. Piedalījās tiešām maziņie, jaunākie bija piecgadnieki.

Viņiem nebija jāpeld, bet jāskrien pa ūdeni. Pārējais gan tā, kā lielajiem – velobrauciens un skrējiens mežā. Ar velo kilometru, ar kājām 400 metrus,” stāsta S. Juhno, kurš arī pats bija viens no dalībniekiem, turklāt triumfēja vecuma grupā virs 40 gadiem.

“Īsti negaidīju, ka būšu pirmajā vietā, bija divi stiprāki vīri, viens no Lietuvas, kā man šķita – viņiem jābūt labākiem rezultātiem. Peldēšanā priekšā man bija abi, vienu apdzinu velo distancē, otru skriešanā. Tā ir mana stiprā puse – skriešana. Arī pašam ir savs skriešanas klubs, vadu treniņus.

Kad uzvelku botes, sākas mani noteikumi,”

viņš skaidro, piebilstot, ka pats kļuva par vienīgo, kas nokrita.

“Ar velosipēdu nokritu, biju tāds vienīgais. Salauzu sēdekli, iztaisnoju to, bet nevarēju vairs piecelties, tad sēdeklis nokristu, līdz ar to atlikušo posmu tikai sēdus,” atklāj liepājnieks.

Kopvērtējuma pjedestāls

Bērnu distance (100 m + 1 km + 400 m)

Jauniešu īsā distance (100 m + 2 km + 0,8 km)

Jauniešu garā distance (200 m + 5 km + 1.5 km)

Supersprinta distance (375 m + 10 km + 2,5 km)

Sprinta distance (750 m + 20 km + 5 km)

Standarta distance (1,5 km + 40 km + 10 km)

Komandu stafete (750 m + 20 km + 5 km)