Pēc vairāku stundu ilgajām sacensībām kanālā rosība pierima. Toties cilvēki savas vietas pirms parādes sākuma steidza ieņemt laikus. Dažādu paaudžu pārstāvji bija sastājušies abās kanālmalās un uz Tramvaja tilta.

Uz tilta portāls sastapa arī kādu liepājnieci, kura lepojas, ka savos 77 gados mājās nesēž. “Vairākas reizes esmu bijusi, bet pagājušajā gadā nebiju. Šoreiz atnācu un, atklāti sakot, esmu ļoti izbrīnīta, cik te maz cilvēku! Kādreiz te bija tāds pūlis, ka uz tilta nebija kur palikt – pie margām tikt nevarēja. Tad pēc tam teicu, ka vairs nenāksim, jo par daudz cilvēku – neko nevar redzēt.”

Viņasprāt, no tilta paveras vislabākais skats. Iepriekš gan nācies stāvēt gan vienā, gan otrā kanālmalā, tāpēc ir uz ko balstīt savu nostāju.

Kundze atzīst, ka uz parādi viņu atvilina interese paskatīties, ko dalībnieki šoreiz izdomājuši, kā izrotājuši laivas un ietērpušies paši. “Katru gadu jau viss mainās,” viņa pasmaida, piebilstot, ka tieši šeit izdodas noķert īsto svētku sajūtu.

“Zvejniece neesmu, un ģimenē neviens arī nav gājis jūrā, tāpēc šie svētki man nav īpaši nozīmīgi. Bet man patīk iziet no mājas un paskatīties, kas Liepājā notiek.”

Organizatori gan uzsvēra, ka šī ir izdevība labāk iepazīt arī Jaunliepājas puses kanālmalu. Tiesa, cilvēku šajā pusē netrūka.

Parāde sākās ar lielajiem kuģiem, kas par sevi neļāva aizmirst ar skaļām taurēm un ūdens strūklām. Tie gan tuvāk skatītājiem pie tilta nepiepeldēja, jo izraisītu pārāk lielu viļņošanos jahtu ostā.

“Protams, apskatīt šīs peldošās mājas vienmēr ir prieks. Bet neaizmirstiet arī ikdienā aiziet līdz jūrai, pastaigāt pa ostas promenādi. Šeit šie kuģi ir, šeit tie strādā ikdienā. Nereti ir jāpavērš savs skats uz kanālu, uz vienu un otru pusi, arī pārbraucot pār Tramvaja tiltu, lai paskatītos, vai osta elpo un godam pilda savu uzdevumu,” klātesošajiem pauda pasākuma vadītājs.

Laivas, kas startu gaidīja zem tilta, organizatori nodēvējuši par ezera floti. Tās sevi atrādīt devās pēdējās, taču pārsteidza visvairāk. Skatītāji sajūsmā ar pirkstiem norādīja gan uz laivu ar dinozauru, gan citplanētieti, gan latviešiem, kuri pat uz plosta pamanījušies kaut ko uzgrilēt. Daļa no šiem peldlīdzekļiem saņēma arī žūrijas atzinību. Pie balvas tika arī laiva, kurā gozējās divi acīmredzami plastiskās ķirurģijas dakteri un dāmas ar ievērojamām figūrām.

“Nu tās sirēnas! Tās bija super!” savus favorītus atklāja Inita Jekste, kura kanālmalā piestājusi kopā ar vīru Normundu.

Pāris šo parādi apmeklē vien otro reizi. Taču ne tāpēc, ka iepriekš tā neinteresēja. Viņi tikai nesen Liepājā atgriezušies pēc vairāk nekā 20 gadu prombūtnes. Dzīvojuši Vidzemē, kur notiek Gaujas svētki un Plostnieku svētki.

“Mēs esam mājās!” Inita priecājas par sajūtu, ko rada Jūras svētki.