LVSADA atkārtoti vērsusies Veselības ministrijā (VM), vēršot uzmanību uz nepietiekamu darba samaksu, personāla trūkumu un pārmērīgu darba slodzi. Arodbiedrība pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos.

Pieprasīts pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.

VM arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Tikšanās dalībnieki atzina situācijas nopietnību, tomēr netika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.

Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība. Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, atzīmē LVSADA.

Padome arī nolēmusi organizēt pie Ministru kabineta protesta akciju – piketu -, ievērojot likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” prasības. LVSADA Birojam uzdots veikt protesta akcijas sagatavošanas un pieteikšanas darbus, apzināt iespējamos dalībniekus, informēt LVSADA arodorganizācijas un biedrus, kā arī aicināt piedalīties sadarbības partnerus, citas arodbiedrības, veselības nozares profesionālās organizācijas un pacientu organizācijas.

Līdztekus LVSADA Padome nolēmusi izteikt neuzticību veselības ministram Abu Meri un pieprasīt viņa demisiju, norādot uz nespēju panākt konkrētu, pietiekamu un finansiāli nodrošinātu valdības lēmumu veselības aprūpes krīzes novēršanai.

LVSADA Padomes lēmumā norādīts, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktais mērķis 2027. gadā veselības aprūpes valsts finansējumam sasniegt 6% no IKP netiks izpildīts. Nav ieviesta arī pamatnostādnēs paredzētā ārstniecības personu mērķa algu ikgadējā indeksācija atbilstoši darba samaksas pieaugumam valstī.

Ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA Birojam uzdots sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.

LVSADA Padomes sēdē arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa norādīja, ka nozarē būtiskas izmaiņas nav vērojamas jau kopš 2021. gada. Viņa kritizēja arī komunikāciju ar veselības ministru, norādot uz grūtībām panākt pilnvērtīgu dialogu par nozares problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem. Arodbiedrība neuzskata, ka ministrs būtu visiem spēkiem cīnījies par nozares interešu aizstāvību.

Bāriņa Padomes sēdē arī norādīja, ka arī valdības sēdēs iespējas paust viedokli par veselības aprūpes nozarei būtiskiem jautājumiem ir apgrūtinātas, kas apgrūtina sociālo partneru pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā.

LVSADA vērš uzmanību, ka Eiropas Komisijas šī gada ziņojumā par Latviju konstatēts nepietiekams veselības aprūpes publiskais finansējums un būtisks cilvēkresursu trūkums. Latvijā ir 3,4 ārsti un 4,2 māsas uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar attiecīgi 4,3 ārstiem un 7,6 māsām vidēji Eiropas Savienībā, turklāt vairāk nekā 40% ārstu un māsu ir 55 gadus veci vai vecāki.