Rietumu amatpersonas brīdinājušas, ka Krievija ir pastiprinājusi savu hibrīdo kampaņu, lai destabilizētu Eiropu.

Brisele paziņoja, ka piemēro sankcijas deviņām personām un četrām organizācijām, savukārt Londona paziņoja, ka melnajā sarakstā iekļauj 24 vārdus.

Lielbritānijas valdība norādīja, ka šīs sankcijas “vērstas pret Krievijas valsts pastāvīgajiem un arvien bezatbildīgākajiem mēģinājumiem sēt haosu un raisīt šķelšanos visā Eiropā”.

Starp tiem, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un vīzu aizliegums, ir Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) virsnieki un iespējamie kibernoziedznieki, kuri sadarbojas ar Krievijas valsti.

Turklāt ES un Lielbritānija paziņoja, ka nesenais mēģinājums veikt kiberuzbrukumu Polijas kritiskajai infrastruktūrai, tostarp elektrotīklam, bija jaunākais no virknes līdzīgu darbību, ko veicis Krievijas Federālā drošības dienesta spiegošanas centrs.

“Šis bezatbildīgais uzbrukums neizdevās, taču varēja izraisīt to, ka 500 000 iedzīvotāju ziemas vidū paliktu bez elektrības,” norādīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro paziņoja, ka tuvākajās dienās tiks izsaukts Krievijas vēstnieks saistībā ar kiberuzbrukumiem. Baro norādīja, ka uzbrukumi bija vērsti pret valdības ministrijām, uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem un to mērķis bija “vai nu iegūt informāciju, vai sabotēt darbību, piemēram, dzelzceļa infrastruktūrā, kā tas notika Polijā”.

Francijas Ārlietu ministrija piebilda, ka starp sankciju mērķiem bija “grupa, kas paziņoja par destabilizējošām darbībām pret 2024. gada Parīzes Olimpiskajām spēlēm”.

ES norādīja, ka Krievijas kiberuzbrukumu kampaņā, kas ilgst jau vairākus gadus, par mērķiem cita starpā kļuvušas Francija, Vācija, Polija, Kipra, Nīderlande, Austrija, Slovākija, Rumānija un Somija.