Ugunsgrēks ceturtdien izcēlās mežainā, kalnainā apgabalā Gvadalaharas provincē.

Raidorganizācija RTVE ziņoja, ka naktī liesmas pavirzījās uz priekšu vēl par 14 kilometriem un vairāk nekā 500 ugunsdzēsēju un ārkārtas dienestu darbinieku strādāja pie ugunsdrošības joslas izveidošanas.

Reģionālā vides ministre Mersedesa Gomesa teica, ka šie pasākumi ļāvuši novērst ugunsgrēka izplatīšanos uz tuvējām apdzīvotajām vietām.

Ugunsdzēsējiem palīdz Spānijas armijas ārkārtas situāciju vienība (UME). Liesmu dzēšanā tiek izmantotas 25 lidmašīnas.

Gomesa atklāja, ka piesardzības nolūkos evakuētas 20 pašvaldības – kopumā aptuveni 8000 cilvēku.

Sausuma un karstuma dēļ Spānijā ir augsts ugunsgrēku izcelšanās risks. Ugunsgrēks, kas ceturtdien izcēlās netālu no Oresas Aragonas ziemeļaustrumos, ir lielā mērā ierobežots. Izdega aptuveni 14 400 hektāru, paziņoja vietējās amatpersonas.

Kopš gada sākuma savvaļas ugunsgrēki Spānijā iznīcinājuši vairāk nekā 80 000 hektāru, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā platība, kas izdega tajā pašā periodā pagājušajā gadā, liecina Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas (EFFIS) dati.

Tomēr 2025. gadā vissmagākie ugunsgrēki sākās tikai augustā, kad uguns skartā platība dažu dienu laikā strauji pieauga no aptuveni 47 000 hektāru jūlija beigās līdz 380 000 hektāru augusta sākumā.

Jūlija sākumā Spānija piedzīvoja vienu no letālākajiem meža ugunsgrēkiem nesenajā vēsturē. Ugunsgrēks Almerijas provincē laupīja dzīvību 13 cilvēkiem un izdedzināja 7000 hektāru.

Spānijā pēdējos gados novēroti arvien garāki un biežāki karstuma viļņi, kuru laikā gaisa temperatūra pārsniedz 40 grādus pēc Celsija, radot ugunsgrēkiem labvēlīgus apstākļus. Zinātnieki norāda, ka cilvēka darbības izraisītās klimata pārmaiņas palielina karstuma viļņu ilgumu, intensitāti un biežumu, kas izžāvē veģetāciju un veicina savvaļas ugunsgrēku izcelšanos.