Izstāde “Bez Amerikas” sākas nama foajē un turpinās izstāžu galerijā.

Ekspozīciju veido darbi no Pasaules latviešu mākslas centra kolekcijas. Ar šo centru biedrības namam jau bijusi sadarbība – pirms četriem gadiem Liepājā bija skatāma cita izstāde no tā krājuma.

Atklāšanā, kas notika saulainā un siltā pēcpusdienā, vairākkārt izskanēja pateicība Pasaules latviešu mākslas centram par to, ka tas glabā, sargā, apkopo un dod iespēju redzēt trimdas latviešu mākslu ne tikai Cēsīs, bet arī citās Latvijas vietās.

Centrs glabā vairāk nekā 2000 trimdas latviešu mākslas darbus.

“Esmu gandarīta un lepna, un turpināšu šo sadarbību ar centru. Izstādes tur ir fenomenālas.

Tās, kas redzētas, nevar aizmirst, jo tajās ir modernisma un lielās pasaules elpa,”

sacīja izstādes kuratore Vita Hartmane.

Īpašs brīdis atklāšanā bija Pasaules latviešu mākslas centra dibinātājas Leldes Kalmītes sveikšana nozīmīgā jubilejā.

Tieši viņas un centra darbs ļāvis trimdas latviešu mākslai nepalikt tikai krājumos, bet nonākt arī izstāžu zālēs un galerijās skatītāju vērtējumam.

L. Kalmītei šī bija pirmā viesošanās Liepājā, un pēcāk viņa V. Hartmanei atzīsies, ka Liepāja ļoti patīk un gribētu šeit kādreiz gleznot.

Dodot vārdu mākslas centra kuratoram un kolekcijas veidotājam L. Kalmītes dēlam Kārlim Kanderovskim, bija skaidrs, ka par izstādē redzamajiem māksliniekiem viņš varētu stāstīt ilgi un plaši. Viņš runāja ar patiesu aizrautību.

K. Kanderovskis ir dzimis un audzis Čikāgā, taču Liepājā viņš jūtoties gandrīz kā mājās.

“Man patīk Liepāja. Šeit ir daudz līdzību ar vietu, no kuras nāku,”

viņš sacīja.

Izstādes nosaukums “Bez Amerikas” neesot jāuztver kā “politisks gājiens”. Drīzāk tas ir domu eksperiments – paskatīties, kā kolekcija izskatās tad, ja no tās uz brīdi izņem ASV tapušo vai ar Ameriku cieši saistīto mākslu.

Šādā rakursā izstāde padevusies klusāka, bez izteikta krāsu “skaļuma”, vairāk zemes toņos, raksturoja K. Kanderovskis.

Izstādē pārstāvēti mākslinieki no dažādām pasaules malām, tostarp Austrālijas, Kanādas, Venecuēlas.

K. Kanderovskis “Kurzemes Vārdam” skaidroja, ka Liepājā skatāmā izstāde ir samazināta versija ekspozīcijai, kas pērn bija redzama Cēsīs.

Uz Liepāju nav atvesti daži tehniski sarežģītāki darbi – smagākas metāla konstrukcijas, instalācijas un tādi, kuru eksponēšanai būtu vajadzīga īpaša uzstādīšana.

“Es teiktu, ka šeit ir par kādiem 30 procentiem mazāk darbu nekā Cēsīs, bet izstādes stūrakmeņi ir palikuši,”

viņš norādīja.

Par vieniem no vērtīgākajiem darbiem izstādē K. Kanderovskis sauc H. Norīša abstraktās ainavas, kas tapušas laikā, kad mākslinieks no Austrālijas viesojās Kanādā. Izstādē skatāmi pieci viņa darbi.

H. Norītis bijis arī viens no Pasaules latviešu mākslas centra atbalstītājiem.

Izstādē, kas aplūkojama līdz pat augusta beigām, pārstāvēti gan jau mūžībā aizgājuši, gan joprojām dzīvi mākslinieki. Vairums no viņiem dzīvo ārpus Latvijas.