Par to, ka pašvaldība pieļauj celt tarifu divas reizes, neizpratnē ir daudzi liepājnieki, jo iedzīvotājus jau skar braukšanas maksas kāpums un ziemā gaida dārgāks siltums.

Turklāt no apkures un atkritumu izvešanas nevar ne atteikties, ne arī nomainīt pakalpojuma sniedzēju.

Saprātīga indeksācija

Kāpēc maksas kāpums paredzēts katru mēnesi un kāda ir Liepājas domes kompetence, skaidro pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

No 1. augusta palielinātais tarifs ir atkritumu poligona izmaksas par gružu pieņemšanu, šķirošanu un pārstrādi, un tās apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Pašvaldībai tur nekādas teikšanas nav.

Tarifa kāpumu iespaido dabas resursu nodokļa (DRN) likmes palielināšana, kā arī izmaksu sadārdzinājums poligonā “Ķīvītes”.

Tarifa par vienas tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādi pieaugums no šā gada 1. augusta ir 22,43%, izmaksas ir 190,40 eiro par tonnu.

Otra izmaksu daļa iedzīvotājiem ir tā, kas veidojās pašvaldības atklātajā konkursā par pakalpojuma sniegšanu.

Piedāvājumus iesniedza divi operatori, kuri no 2024. gada 1. maija saskaņā ar jaunajiem līgumiem katrs strādā savā Liepājas zonā, un kopš tā laika izmaksu kāpuma nav bijis.

Pašvaldības noteiktā maksas daļa ir par gružu savākšanu, aizvešanu uz poligonu, izkraušanu un tamlīdzīgām darbībām.

“Kopš maksas apstiprināšanas ir pagājuši vairāk nekā divi gadi.

Līgumā ir noteikts – ja minimālā alga pieaug virs pieciem procentiem, ja tikpat palielinās degvielas cena, tad operatoriem ir tiesības prasīt indeksāciju. Tieši tāpat ir citos līgumos, ko pašvaldība noslēdz, piemēram, par pasažieru pārvadāšanu pilsētas autobusos. Bez šādiem līguma nosacījumiem operatori iesniegtu piedāvājumus ar nesalīdzināmi augstākām cenām, novērtējot visus iespējamos riskus. Tāpēc tā ir sadarbība, un tai jābūt saprātīgai jau līgumā,” klāsta M. Tīdens.

Operatori lūdz palielināt maksu no 1. septembra.

Pamatojums – valstī būtiski pieaugušas pakalpojumu sniegšanu ietekmējošās izmaksas:

vidējā darba samaksa pieaugusi par 25,80% no piedāvājuma iesniegšanas brīža, konteineru marķēšana ar vienotām piktogrammām to uzturēšanas izmaksas palielinājusi par 18%.

Kopējās maksas palielinājums pilnsabiedrībai “Vides pakalpojumi Liepājai” ir 3,99 procenti, SIA “Eco Baltia vide” – 4,77 procenti.

Tas ietver jau no 1. augusta palielināto poligona tarifu.

Tuvojamies lielajiem mērķiem

“Katra mājsaimniecība var samazināt šo maksājumu, rūpīgāk pievēršoties atkritumu šķirošanai. Ir piemēri, kas parāda, cik lieli ir rēķini, kad atkritumus šķiro vai nešķiro,” saka M. Tīdens.

SIA “Liepājas RAS” veiktā aptauja rāda, ka atkritumu izvešana uz vienu iedzīvotāju svārstās ļoti lielā amplitūdā – no 1,26 līdz pat 9,10 eiro mēnesī.

“Liepājas namu apsaimniekotājs” “Kurzemes Vārdam” iesniedz piemēru, kurā salīdzina izmaksas par vienu personu piecstāvu dzīvojamā mājā, kurā ir vairāk nekā 40 dzīvokļu.

Pirms atkritumu novietnes izbūvēšanas, kas tika uzstādīta ar Liepājas pašvaldības finansiālu atbalstu, maksa mēnesī par atkritumu izvešanu par vienu personu bija no 7,50 līdz 9,50 eiro.

Pēc novietnes izbūvēšanas, iedzīvotājiem pareizi un atbildīgi šķirojot, maksājums par vienu personu sarucis no 3,50 līdz 4,50 eiro mēnesī.

Atbildīga šķirošana un visu iedzīvotāju iesaiste ir galvenie priekšnoteikumi. Ja tie iztrūkst, iespējas šķirot vienas pašas nepalīdz samazināt izmaksas.

Piemērs: viena cilvēka mājsaimniecība, kur rūpīgi šķiro, piecstāvu ēkā Karostā ar atkritumu sētiņu 2024. gada jūlijā samaksāja 3,19 eiro, pēc gada, kad jau bija uzsākta bioloģijas nošķirošana, – 4,02 eiro, bet šā gada jūlijā rēķinā summa ir 4,83 eiro.

No 2021. gada Latvijā gružu apsaimniekošanas maksas pieaugums bijis saistīts ar DRN likmes ikgadējo palielināšanu līdz pat 2026. gadam.

Pieauguma grafiks paredzēja palielināt likmi par 15 eiro tonnā, lai tuvinātu Latviju Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem poligonos apglabājamo atkritumu samazināšanas mērķiem.

Šogad likme sasniegusi 130 eiro par tonnu.

DRN likumā šobrīd nav paredzēts turpmāks nodokļa kāpums par atkritumu apglabāšanu poligonos, informē SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols.

Saskaņā ar datiem par 2025. gadu poligonā “Ķīvītes” apglabājamo sadzīves atkritumu apjoms sarucis līdz nepilniem 13 procentiem no kopējā ievestā daudzuma, kas jau ir ļoti tuvu ES mērķim – līdz 2035. gadam apglabāt ne vairāk kā 10 procentus.

Tas sasniegts, pateicoties gan atkritumu nodošanai reģenerācijai, gan to šķirošanai un biogāzes ražošanai uz vietas.

“Kubikmetra cena Liepājā ir otrā augstākā Latvijā, bet maksājumā no mājsaimniecības esam pa vidu,”

norāda N. Niedols.

“Starp lielajām pilsētām ir piecas, kurās ir augstāka maksa. Tas ir tāpēc, ka reģionā esam panākuši, ka iedzīvotāji šķiro un nešķiroto atkritumu apjoms ir mazāks nekā citās līdzīgās vietās. Mazāka maksa no mājsaimniecības ir tur, kur pakalpojumu sniedz pašvaldības uzņēmums.”

Izskaidros un izpalīdzēs

“Liepājas RAS” uzsācis informatīvā atbalsta pasākumu programmu iedzīvotājiem, lai palīdzētu pilnveidot atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši konkrētās vietas vajadzībām.

Atbalsts būs piemērots gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām, kurās atkritumu apsaimniekošana jāuzlabo vai jāsakārto.

Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ilze Grīsle skaidro, ka kopīgi ar iedzīvotājiem “Liepājas RAS” pētīs, kāpēc maksa vienai mājai ir maza, bet citai – liela.

“Skatīsimies, kas veido šo maksu un kādas ir iespējas, kādas kļūdas, vai cilvēki šķiro pareizi vai nepareizi.

Intervēsim apsaimniekotājus, iesaistīsim māju vecākos un centīsimies uzlabot situāciju,” viņa saka.

Šāds atbalsts ir būtisks, lai pēc maksas kāpuma iedzīvotājiem tomēr būtu iespēja samazināt izdevumus par atkritumiem.

Uzņēmums uzrunā apsaimniekotājus un māju vecākos, vienojas par tikšanos klātienē ar iedzīvotājiem.

“Tas nenozīmē, ka iesim aizrādīt, runa ir par izskaidrošanu un izpalīdzēšanu, lai mājas iedzīvotāji varētu tikt pie mazākām izmaksām. Piemēram, paskatīsimies uz vietas vieglā iepakojuma konteineru – kas tur ir sašķirots un izmests. Izstāstīsim, ko nedrīkst mest. Runāsim par sadzīves atkritumu apjoma un izvešanas reižu samazināšanu. Ja samazinās tilpums, retāk var izvest,” uzsver I. Grīsle.

Arī privātmājām ir iespēja piedalīties. “Ja izved divreiz mēnesī, skatīsimies, kāpēc. Varbūt var samazināt uz vienu reizi vai reizi trijās nedēļās,” viņa atzīmē.

Poligonā jau gribētu, lai visās mājās būtu četri konteineri: sadzīves atkritumiem, stiklam, vieglajam iepakojumam un bioloģiskajiem atkritumiem.

Tādā gadījumā atkritumi tiktu sašķiroti jau to saražošanas vietā, kas atvieglotu turpmāko darbu un mazinātu izmaksas.

“Ja māja cītīgi šķiro un būs kāds aktīvs iedzīvotājs, kas pieskata, tas būs daudz no svara,”

uzskata I. Grīsle.

“Pašiem jāgrib darīt un iesaistīties.”

Viņa piekrīt, ka nav tik vienkārši uzsākt šķirošanu, ja daudzdzīvokļu mājai nav atkritumu sētiņas. Tomēr būtu jāmeklē iespējas uzlikt slēdzamu novietni.

“Vēl atslēgas vārds ir īstermiņa īres dzīvokļi, ar kuru īpašniekiem jāstrādā. Viņiem vajadzētu informēt viesus, ka mūsu māja šķiro un lūdzam ievērot prasības. Tas tomēr izdevīgāk, nekā, kad samet visu kopā un aizbrauc,” rosina I. Grīsle.

Vēl kāda problēma – pašvaldības mājokļu īrnieki nenāk uz dzīvokļu īpašnieku sapulcēm un nav ieinteresēti risināt kopīgās problēmas.

I. Grīsle piemin kādas māju apsaimniekotājas stāstīto, ka uz sapulci no 86 dzīvokļiem ierodas 23.

“Runāsim ar visiem un mēģināsim darīt kopīgiem spēkiem,”

viņa ir apņēmības pilna.

M. Tīdens pieļauj, ka ar īrniekiem par šķirošanu varētu aprunāties Nekustamā īpašuma pārvaldes darbinieki, apsekojot īpašumus. Sūtīt paziņojumus vai atgādinājumus katram īrniekam varētu būt sarežģīti personas datu apstrādes noteikumu dēļ.

Pieteikties bezmaksas informatīvajam un praktiskajam atbalstam iespējams, sazinoties ar I. Grīsli, e-pasts: [email protected], tālrunis 29121535.

Nešķirot atkritumus ir luksuss, par ko jāmaksā

Intervija ar Eiropas Klimata Pakta vēstnesi Latvijā, vides izglītības eksperti Ievu Kolosovu.

– Atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugums cilvēkus dara skeptiskus. Vai šķirošana tomēr var samazināt izmaksas katrai mājsaimniecībai?

– Sāksim ar to, ka izmaksas pieaug visās nozarēs, to ir pamanījis ikviens. Protams, nav patīkami, īpaši tādā sfērā kā ikdienas atkritumi, jo par to negribas domāt. Tomēr ir jāsaprot realitāte –

mūsdienu pasaulē sašķiroti atkritumi ir resurss, bet nesašķiroti ir augstas izmaksas, jo jāaprok kalnā.

No sašķirotiem atkritumiem var tapt plastmasas kannas, šampūna pudele, no tīras kurpju kartona kastes – papīra dvielis. Par šo iedzīvotājiem nav jāmaksā, par to parūpējas apsaimniekotājs, kas neprasa samaksu par visu vieglo iepakojumu, par stiklu.

Liepājā un Dienvidkurzemē arī sašķirotus būvgružus privātpersona var nodot bez maksas. Ir pieejami tekstila konteineri, biokonteineriem ir samazināta samaksa.

Tātad nešķirot atkritumus ir luksusa lieta, par ko tad arī ir jānorēķinās. Tie laiki, kad atkritumus var nešķirot un domāt, ka kāds aiz laba prāta tos tavā vietā savāks, ir beigušies.

– Daudzdzīvokļu mājās bieži nākas dzirdēt, ka čaklu šķirotāju ieguldījumu sabojā neapzinīgie. Kā veicināt šķirošanas kvalitāti vietā, kur atkritumus rada daudzi?

– Tā diemžēl ir realitāte, un jāsaprot, ka neviens “ārējais spēks” iekšējās mājas problēmas nevar atrisināt.

Mājas pārvaldnieks vai iedzīvotāji var regulāri prasīt bildes no konteineru izvešanas, jo apsaimniekotāji piefiksē katru gadījumu, kad šķirotie konteineri tiek ieskaitīti kā sadzīves atkritumi (attiecīgi – maksas pakalpojums).

Ir jārunā, jāpaskaidro rēķini un jāapzinās, ka tas ir ļoti dārgi.

Esmu dzirdējusi, ka visefektīvākais veids ir tomēr “kaimiņš vēro” pieeja – mājā ir kāds, kurš vaktē sliktos šķirotājus un aizrāda, audzina un kaunina. Diemžēl nereti strādā tieši tik primitīvi paņēmieni.

– Kā pārliecināt cilvēkus mainīt paradumus un, pirmkārt, radīt mazāk atkritumu, lai nebūtu par tiem jāmaksā?

– Atkritumu šķirošana ir ikdienas izdevumu un matemātikas uzdevums.

Ja kāds turpina domāt, ka par ikdienas piena paku var norēķināties pats, bet par tās izmešanu jāmaksā kādam citam, jo var slinkuma vai nezināšanas pēc to likt sadzīves atkritumos, tad tas tā nav.

Ir daži pamatprincipi, kā tiešām samazināt ikmēneša izmaksas:

par šķirojamiem atkritumiem nav jāmaksā, bioloģiskie atkritumi ir ar 40% samazinājumu.

Ja šķiro, var samazināt sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un tilpumu, jo konteineri automātiski retāk piepildās.

Viss izdosies – galu galā mums taču jebkuram patīk tīra, skaista vide apkārt. It īpaši, kad nākamajā gadā Liepāju apmeklēs daudz viesu, būsim Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Noderīgi

Tipiskākās šķirošanas kļūdas

– Vienreizlietojamie trauki nav iepakojums, tie ir sadzīves atkritumi, tai skaitā kafijas krūzītes.

– Dzeltenajos konteineros nedrīkst mest autiņbiksītes, taukainas picu kastes ar ēdiena paliekām.

– Iepakojumu nevajag sastūķēt maisā un aizsiet, tas ir jāizber konteinerā. Bioloģiskos atkritumus nedrīkst izmest parastos plastmasas maisiņos, tie jāizber vai jāievieto speciālā pašnoārdošā maisiņā.

Ieteikumi šķirošanai mazā dzīvoklī

– Vieglo iepakojumu nekrāt – iznest uzreiz vai aizvest uz šķirošanas laukumiem.

– Bioloģiskos atkritumus likt speciālā tvertnē. Svarīgi neliet tajā šķidrumus, tad smaku nebūs.

– Lietot nelielu dalīto konteineru, kurā var uzreiz šķirot vairākās sadaļās.

Avots: Liepājas RAS

Fakti

Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas Liepājā (eiro/m³, bez PVN)

Operators	Pašreizējā maksa	Maksa no 1.09.
“Eco Baltia vide”	36,12	37,93
“Vides pakalpojumi Liepājai”	37,80	39,37

Uzziņai

Mājsaimniecības izmaksas mēnesī par atkritumu apsaimniekošanu (eiro)

Pilsēta	Maksa
Rīga	23,3–23,7
Daugavpils	24,30
Jelgava	29,95
Jūrmala	≈30,0
Ventspils	≈28,8
Rēzekne	≈28–29
Valmiera	28,18
Jēkabpils	29,85
Ogre	29,85–31,24

Maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Latvijas pilsētās (vidēji eiro/m³, bez PVN)

Pilsēta	Aptuvenā maksa	Procenti no mājsaimniecības patēriņa
Daugavpils	13-16	0,9-1,2
Jelgava	16-19	1,2-1,4
Jēkabpils	16-20	1,2-1,4
Jūrmala	20-25	1,4-1,8
Liepāja	16-20	1,2-1,4
Ogre	18-22	1,3-1,6
Rēzekne	15-18	1,1-1,3
Rīga	20-28	1,4-2,0
Valmiera	18-22	1,3-1,6
Ventspils	15-19	1,1-1,4

Es domāju tā: Kas būtu jāuzlabo atkritumu apsaimniekošanā?

Gunta Riežniece, pensionāre

– Grūti teikt, kāds ir mans viedoklis par atkritumu apsaimniekošanu, bet par cenu kāpumu nebrīnos, jo cenas kāpj visam.

Mājās atkritumus šķiroju, jo daudzdzīvokļu mājā ir pieejami divi konteineri. Viens ir papīram un plastmasai, bet otrs sadzīves atkritumiem.

Man šķiet, ka bioatkritumu konteineru nemaz nevajag, jo daudzus dzīvokļus īslaicīgi izīrē, un šaubos, vai īrnieki šķirotu. Festivāla laikā lielā īrnieku skaita dēļ bija nelielas problēmas ar atkritumiem, bet ikdienā tā nav.

Natālija Bente, strādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā

– Salīdzinot ar Rīgu, Liepājā ir laba atkritumu apsaimniekošana. Man ir, ar ko salīdzināt, tāpēc vispār neko sliktu nevaru pateikt. Liepāja kopumā ir ļoti tīra pilsēta.

Diemžēl tagad ir cenu kāpums, bet cilvēkiem ir jāsaprot, ka par velti neviens nestrādās. Tas vispār ir ļoti smags darbs, tāpēc situācija ir jāpieņem.

Mājās ir pieejami trīs konteineri, un arī jauniešiem patīk šķirot atkritumus.

Ieva Beiliņa, bērna kopšanas atvaļinājumā

– Pēdējā laikā liekas, ka šis pakalpojums ir kļuvis ļoti dārgs. Mums vēl tik traki nav, bet vīramātei vienai pašai, ja nemaldos, jāmaksā 13 eiro mēnesī. Man šķiet, ka tas ir diezgan daudz, it īpaši, ja atkritumus nav iespējams šķirot.

Savukārt mums pie mājas ir tikai divu veidu konteineri – dzeltenais un parastais, kurš gandrīz visu laiku ir pilns. Pat ir pielikta zīmīte, ka nedrīkst atstāt vāku vaļā, jo putni atkritumus izmētā. Tāpēc, manuprāt, vajadzētu biežāk tos izvest, ja jau tik dārgi maksājam.

Henriks Graiņevs, inženieris

– Mani atkritumu apsaimniekošana Liepājā apmierina. Mājās ir pieejami vairāku veidu šķirošanas konteineri, tāpēc par to nevaru sūdzēties.

Tas, ko varbūt vēlētos, bet vēl nav, ir vairāk konteineru, jo brīžiem nav, kur izmest, jo visi ir pilni. Tad sanāk likt blakus, kas jau rada citas problēmas. Vēl, protams, neapmierina tas, ka ceļas cena, bet uzskatu, ka to īsti nekā nevar mainīt.

Zita Petrevica, farmaceite

– Man nav negatīva viedokļa par atkritumu apsaimniekošanu Liepājā, bet es arī neesmu tik informēta, lai varētu to pilnībā izanalizēt.

Zinu, ka pie mājām ir šķirošanas iespēja, ir arī bioloģiskajiem atkritumiem atsevišķs konteiners. Īslaicīgi bija problēma ar izvešanu, jo radās kaudzes, bet tā laikus tika atrisināta.

Ja vajadzēs maksāt vēl vairāk, es maksāšu, es vēlētos teikt, ka par to pārlieku nedomāju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.