Izmeklētāji apgalvo, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 1952. gadā dzimusī pensionāre “izveidoja pastāvīgi negatīvu attieksmi pret Krievijas varasiestāžu pārstāvjiem”.

2024. gadā viņa, izmantojot Ukrainas bankas mobilo lietotni, pārskaitījusi 1500 hrivnas Ukrainas karavīriem. Okupācijas iestāžu vērtējumā tas ir kaitējis Krievijas drošībai.

Tā dēvētās Zaporižjas apgabaltiesas paziņojumā norādīts, ka 2023. gadā apsūdzētajai piešķirta Krievijas pilsonība, un tāpēc viņa tiesāta saskaņā ar pantu par valsts nodevību.

Televīzijas kanāls “Current Time” norāda, ka, sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, panti par valsts nodevību un spiegošanu ir kļuvuši par vienu no visizplatītākajiem politiskās vajāšanas instrumentiem.

Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas “Pervij otdel” (Pirmā daļa) aplēses liecina, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī Krievijā tiesās nodoto krimināllietu skaits par valsts nodevību bija par 20% lielāks nekā 2025. gadā.

2025. gadā Krievijā valsts nodevības un spiegošanas lietās tika notiesāti 468 cilvēki, kas ir lielākais skaits kopš 1997. gada, kad stājās spēkā Krievijas kriminālkodekss, liecina projekta “Parubets Analytics” pārskats, kas sagatavots pēc “Pervij otdel” pasūtījuma.

Kopumā kopš 2022. gada februāra, pamatojoties uz šiem pantiem, notiesāti 1006 cilvēki. Par visu iepriekšējo periodu no 1997. gada līdz 2022. gada 24. februārim tiesas pasludināja tikai 196 šādus spriedumus.