Ministrs uzdevis Valsts pārtikas un veterinārajam dienestam nekavējoties sākt visu no Krievijas un Baltkrievijas tranzītā ievesto graudu izcelsmes pārbaudi. Tiks pārbaudītas ne tikai visas lopbarības graudu kravas, kā līdz šim, bet arī visas pārtikas graudu kravas.

“Vienotā pārbaude jāattiecina uz visām graudu partijām no Krievijas un Baltkrievijas, neatkarīgi no to paredzētā lietojuma. Mums jādara viss, lai mūsu valsts infrastruktūra netiktu izmantota nozagto Ukrainas graudu tranzītam,” uzsvēra Mažeika.

Ministrija norādīja, ka kopš pagājušā gada maija Lietuva sadarbībā ar Ukrainu un Lielbritāniju īsteno Graudu pārbaudes shēmu, saskaņā ar kuru tiek veiktas obligātas laboratorijas pārbaudes lopbarības graudiem muitas noliktavās.

Tomēr ministrijas novērotās plūsmu izmaiņas liecina, ka daļa kravu var tikt pārvadāta saskaņā ar vienkāršotām tiešā tranzīta procedūrām vai deklarēta kā pārtikas graudi, lai izvairītos no pārbaudes.

Ministrs aicina stiprināt sadarbību starp Valsts pārtikas un veterināro dienestu un Muitas departamentu, lai informācija par tranzīta plūsmām tiktu saņemta savlaicīgi un lai atklātu un pārbaudītu riskantās partijas, pirms tās pamet Lietuvas teritoriju.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Valsts pārtikas un veterinārais dienests jau paņēma paraugus no vienas graudu partijas ostā, un to izcelsme tiks pārbaudīta ārzemju laboratorijā. Kā norādīja dienesta pārstāve Aiste Prelgauskaite, pastāv aizdomas, ka izcelsmes valsts varētu būt Ukraina, nevis Krievija, kā norādīts dokumentos – tas nozīmē, ka graudi varētu būt no okupētajām Ukrainas teritorijām.

Pēc Prelgauskaites teiktā, ceturtdien dienests paņēmis graudu paraugus no muitas noliktavas Klaipēdā, lai noteiktu izcelsmes valsti, un tie tiks pētīti laboratorijā Francijā. Rezultāti gaidāmi pēc divām līdz trim nedēļām.

Mažeika iepriekš sacīja aģentūrai BNS, ka Krievija var mēģināt eksportēt Ukrainas graudus caur Latvijas un Lietuvas ostām.

Jau ziņots, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām – galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.