Premjerministrs Kristens Mihals rakstiskā komentārā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pavēstījis, ka Krievija caur Igauniju eksportējusi tikai niecīgu graudu daudzumu un ka jebkāds Krievijas graudu eksports caur Igauniju nebūtu pieņemams.

Igaunija rīcību šajā jautājumā apspriež ar Latviju un Lietuvu, norādījis Mihals.

“Igaunijas nostāja ir skaidra: mēs neuzskatām par pieņemamu, ka Krievija izmanto Igaunijas ostas, lai eksportētu savus graudus. Krievija ir vienīgā atbildīgā par drošības situāciju Melnajā jūrā, kas ir nopietni traucējusi gan Ukrainas, gan Krievijas graudu eksportu. Būtu ciniski, ja Krievija vienlaikus spētu novirzīt savu graudu eksportu caur Baltijas ostām. Mēs apspriežam kopīgu pieeju ar Latviju un Lietuvu un izvērtējam, kādus pasākumus varam veikt Igaunijā,” teikts Igaunijas premjera komentārā.

Arī Igaunijas Ārlietu ministrija pavēstīja ERR, ka Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju praktiski nenotiek un kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm tiek meklēts risinājums, lai tas kļūtu par pagātni.

“Igaunija šobrīd sadarbojas ar Latviju un Lietuvu, lai rastu kopīgu risinājumu, kā bloķēt Krievijas graudu tranzītu caur Baltijas ostām un novērst no okupētajām Ukrainas teritorijām nozagto graudu eksportu,” rakstīja Ārlietu ministrija.

Savukārt Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta preses sekretārs Pāvels Prokopenko informēja, ka Krievijas graudi netiek importēti Igaunijā un arī netiek vesti tranzītā caur Igauniju.

“Kopš pilna mēroga kara sākuma Igaunijā no Krievijas nav importēti graudi, kā arī tie nav vesti tranzītā caur Igauniju. Šīs preces imports bija salīdzinoši neliels jau pirms kara. Un, tā kā Krievijas izcelsmes graudu importam pašlaik tiek piemēroti augsti tarifi, Krievijai nav ekonomiski izdevīgi tos eksportēt uz Eiropas Savienību,” norādīja Prokopenko.

“Reuters” iepriekš vēstīja, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni. Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.