Kas tas ir?

Kad cilvēks jautā ChatGPT, kur atrast pakalpojumu vai kā atrisināt konkrētu problēmu, zem atbildes var parādīties neliela reklāmas kartīte. Tajā ir uzņēmuma virsraksts, īss apraksts, attēls un saite uz mājaslapu. Reklāma ir skaidri atzīmēta kā reklāma, un uzņēmums maksā tikai tad, ja lietotājs uz tās uzklikšķina. Pati ChatGPT atbilde reklāmas dēļ nemainās.

Šīs reklāmas redz lietotāji, kas izmanto ChatGPT bezmaksas versiju vai lētāko maksas plānu. Dārgāko plānu lietotāji reklāmas neredz.

Cik tas maksā

Pirmais ir klikšķa cena. Mūsu pašu kampaņās Latvijā divu nedēļu laikā bija 26 293 reklāmas parādīšanās, 225 klikšķi un 309 eiro izdevumi. Tas nozīmē vidēji 1,37 eiro par klikšķi. Salīdzinājumam, ASV tirgū nozares avotos bieži tiek minēta 2 līdz 5 dolāru klikšķa cena, un tur platforma brīdina, ka pie pārāk zemas cenas reklāma var pat nesākt rādīties.

Otrais ir dienas budžets. Kampaņu var sākt no 15 eiro dienā. Nedēļas tests izmaksā ap 100 eiro, un ar to jau var saprast, vai cilvēki uz konkrēto piedāvājumu klikšķina.

Tas ir salīdzinoši lēts eksperiments. Taču lēts nenozīmē, ka tas automātiski atmaksāsies visiem. Rezultāts būs atkarīgs no nozares, piedāvājuma, reklāmas teksta un lapas, uz kuru ved klikšķis.

Ar ko tā atšķiras no Google Ads

Galvenā atšķirība ir tā, ka ChatGPT reklāmā nav klasisku atslēgvārdu.

Google reklāmā uzņēmums izvēlas vārdus un frāzes, uz kuriem vēlas rādīties. ChatGPT reklāmā uzņēmums apraksta situācijas, kurās tā piedāvājums var būt noderīgs. Piemēram, celtniecības uzņēmums neraksta tikai ”jumta remonts Liepāja”, bet apraksta situāciju: ”mājas īpašniekam tek jumts un viņš meklē, kas to var salabot” vai ”cilvēks vēlas saprast, cik maksā jumta seguma nomaiņa privātmājai”.

Tas maina pieeju reklāmas plānošanai. Uzvar nevis tas, kurš savācis garāko atslēgvārdu sarakstu, bet tas, kurš labāk saprot, kā klients domā pirms pirkuma un kādā brīdī viņam rodas vajadzība pēc konkrētā pakalpojuma.

Arī ģeogrāfiskajai mērķēšanai ir sava specifika. Atrašanās vietu izvēlas kampaņas līmenī, nevis katrai reklāmai atsevišķi. Pagaidām var mērķēt gan uz visu Latviju, gan uz atsevišķu reģionu, bet atskaites vēl ir ierobežotākas nekā pierastajās reklāmas platformās.

Ko darīt, lai reklāma nestrādā tukšgaitā

Tirgū, kur ChatGPT reklāmas darbojas ilgāk, labi redzams, ka veiksmīgām reklāmām atkārtojas dažas vienkāršas pazīmes.

Izmantojiet konkrētu skaitli. Cena, stundas likme, gadu skaits, termiņš vai sākuma izmaksas palīdz ātri saprast piedāvājumu. Reklāmas kartītē ir maz vietas, tāpēc skaitlis pasaka vairāk nekā pieci vispārīgi īpašības vārdi.

Uzdodiet jautājumu. Virsraksts, kas atgādina lietotāja paša jautājumu, bieži strādā labāk nekā stāsts par uzņēmumu. Cilvēks ir sarunas režīmā, tāpēc arī reklāmai jābūt pietiekami kontekstuālai.

Samaziniet risku. Bezmaksas aprēķins, atbilde noteiktā laikā, iespēja sākt bez ilgtermiņa saistībām vai vienkāršs pirmais solis palīdz lietotājam ātrāk pieņemt lēmumu.

Domājiet par salīdzināšanu. Daļa reklāmu parādās brīdī, kad cilvēks salīdzina divus piegādātājus, cenas vai risinājumu veidus. Tas ir vērtīgs brīdis, jo salīdzināšana parasti nozīmē, ka lēmums vairs nav tālu.

Kas nestrādā: vispārīgas frāzes par kvalitāti, profesionālu pieeju un individuāliem risinājumiem bez konkrēta solījuma. Reklāmas kartīte ir pārāk maza, lai tajā tērētu vietu tukšiem vārdiem.

Kad tas nav piemērots

Šis kanāls nav piemērots visām nozarēm. Ārpus ASV pagaidām ir ierobežojumi tādām kategorijām kā veselības pakalpojumi, uztura bagātinātāji, juridiskie pakalpojumi, azartspēles, alkohols, tabaka un kriptovalūtas. Savukārt vietējie pakalpojumi, mājsaimniecības un patēriņa preces, ceļojumi, izklaide, izglītība un digitālie produkti var būt piemērotāki testam.

Kanāls neder arī tad, ja mājaslapa nav gatava pieņemt apmeklētāju. Cilvēks, kas atnāk no ChatGPT, bieži jau ir saņēmis daļu atbildes savā sarunā. Viņš lapā var pavadīt mazāk laika nekā lietotājs no Google meklēšanas. Tāpēc galalapai jābūt ļoti skaidrai: saprotams piedāvājums, cena vai vismaz cenu robeža, un vienkārša pieteikuma forma bez liekiem laukiem.

Trīs soļi, ar ko sākt

Pirmais: sakārtojiet mērīšanu. ChatGPT reklāmām ir savs pikselis, kas darbojas līdzīgi kā Google vai Meta pikselis. Bez tā nevar korekti saprast, vai reklāma atnesa pieteikumu, zvanu, ziņu vai tikai apmeklējumu. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi vēlāk saka, ka kanāls ”nestrādāja”, lai gan patiesībā tas vienkārši netika pareizi izmērīts.

Otrais: viena kampaņa, viens piedāvājums. Sākumā nevajag salikt visus pakalpojumus vienā kampaņā. Labāk izvēlēties vienu skaidru piedāvājumu, piecas līdz desmit situācijas, kurās cilvēks to varētu meklēt, un divas vai trīs reklāmas ar dažādiem vēstījumiem.

Trešais: ļaujiet datiem uzkrāties. Pirmajās dienās rezultāti var būt nejauši. Vienai reklāmai vajag pietiekamu parādīšanās apjomu, lai varētu saprast, vai tā tiešām strādā. Ja reklāmas tiek mainītas katru dienu, nav iespējams objektīvi novērtēt, kurš vēstījums bija labāks.

Uzņēmumiem, kas vēlas redzēt, kā šis kanāls izskatās praksē un cik tas varētu izmaksāt konkrētā nozarē, ir sagatavots atsevišķs apraksts par to, kā darbojas ChatGPT reklāma un no kāda budžeta to var sākt. Ja jautājums ir plašāks un attiecas uz visiem klientu piesaistes kanāliem kopā, tad to parasti skatās kopā ar uzņēmumu, kas ikdienā strādā kā digitālā mārketinga aģentūra, nevis vērtē vienu kanālu atrauti no pārējās stratēģijas.

Biežākie jautājumi

Cik maksā ChatGPT reklāma Latvijā?
Maksa ir par klikšķi, un mūsu kampaņās Latvijā vidējā klikšķa cena bija ap 1,37 eiro. Dienas budžetu var sākt no 15 eiro.

Vai vajag lielu budžetu, lai sāktu?
Nē. Nedēļas tests ar 15 eiro dienā izmaksā ap 100 eiro, un ar to pietiek, lai saprastu, vai konkrētais piedāvājums cilvēkus interesē.

Vai var mērķēt tikai savu pilsētu vai novadu?
Var izvēlēties valsti vai reģionu. Jārēķinās, ka atskaites pagaidām ir vienkāršākas un datus bieži rāda valsts griezumā.

Cik ilgi jāgaida pirmie rezultāti?
Reklāmas var sākt rādīties dažu stundu laikā pēc pārbaudes. Secinājumus par vēstījumiem un kampaņas virzienu parasti labāk izdarīt pēc aptuveni divām nedēļām, kad ir savākts pietiekams datu apjoms.