Aģentūras pirmdien publicētajā ikgadējā ziņojumā norādīts, ka Vācijas ģeostratēģiskais stāvoklis Eiropā un NATO, Bundesvēres paplašināšanās un jaunu ieroču sistēmu ieviešana padarījusi Vāciju par potenciālo mērķi.

Vācija ir “Krievijas spiegošanas darbību prioritārais mērķis”, secinājis dienests.

Hibrīdie draudi pastiprinās un ietver kiberuzbrukumus, bezpilota lidaparātu uzbrukumus, mēģinājumus ietekmēt politiku, kā arī uzbrukumus, kas izraisa traucējumus transporta sektorā, enerģētikas objektos un telekomunikācijās, teikts ziņojumā.

MAD norāda, ka Vācijā ievērojami palielinājušies arī potenciālie sabotāžas draudi no zema līmeņa aģentiem.

Ziņojumā nav sniegti salīdzinošie rādītāji, kas varētu ļaut pretiniekiem izdarīt secinājumus, balstoties uz šiem datiem.

Ziņojumā norādīts, ka vēstniecības un pusvalstiskās organizācijas nodrošina aizsegu Krievijas spiegošanai, kā arī ziņojumā minētas preses aģentūras.

MAD arī pauž bažas par Vācijas militārpersonu ceļojumiem uz ārzemēm, norādot, ka vairāki bruņoto spēku pārstāvji ir devušies uz Krieviju un Baltkrieviju, bieži vien, lai apmeklētu ģimeni.

Šo braucienu laikā viņi nonākuši attiecīgo izlūkdienestu redzeslokā.

“Tas rada īpašu neaizsargātību pret šantāžu un draudiem no turienes drošības iestādēm,” teikts ziņojumā.

Runājot par Ķīnu, ziņojumā norādīts, ka vismaz daļa no novērošanas darbībām, kas vērstas pret militāro infrastruktūru, tostarp dronu lidojumi un ielaušanās Bundesvēra īpašumos, var tikt attiecinātas uz Ķīnas izlūkdienestiem.

Šie dienesti izmanto arī ķīniešu diasporu savās interesēs.