“Islāma valsts Horasānā” locekli Šarifullu federālā zvērināto tiesa Virdžīnijā aprīlī atzina par vainīgu sazvērestībā materiāla atbalsta sniegšanai teroristu organizācijai.

Prokurori centās saistīt Šarifullu ar divu teroristu pašnāvnieku sarīkoto sprādzienu, kurā tika nogalināti vismaz 170 afgāņi un 13 amerikāņu karavīri, bet zvērinātie nespēja vienoties par to, cik lielā mērā viņš bija iesaistīts šajā teroraktā.

Zvērinātie atzina Šarifullu par vainīgu sazvērestībā atbalsta sniegšanai “Islāma valstij Horasānā”, bet pēc divu dienu apspriešanās nebija vienisprātis par viņa lomu 2021. gada 26. augustā sarīkotajā Kabulas lidostas sprādzienā.

ASV prezidents Donalds Tramps pērn uzrunā ASV Kongresam bija nosaucis Šarifullu par “galveno teroristu, kas atbildīgs par šo noziegumu”.

Prokurori paziņoja, ka Šarifulla bija izpētījis ceļu uz lidostu, kur vēlāk divi teroristi pašnāvnieki uzspridzinājās ļaužu pūlī, kas izmisumā centās bēgt no Afganistānas. Sprādziens notika, kad ASV karaspēks steigā pameta Afganistānu, dažas dienas pirms varu Kabulā sagrāba talibi.

Pakistāna 2025. gada martā izdeva Šarifullu ASV, un viņš tika tiesāts Vašingtonas piepilsētā Aleksandrijā.

Saskaņā ar ASV varas iestāžu datiem Šarifulla bija iesaistīts vairākos “Islāma valsts Horasānā” uzbrukumos, kas sarīkoti no 2016. gada līdz viņa aizturēšanai Pakistānā 2025. gadā.

Starp šiem uzbrukumiem bija spridzinātāja pašnāvnieka uzbrukums 2016. gada jūnijā, kas bija vērsts pret nepāliešu apsardzi pie Kanādas vēstniecības Kabulā.

Šarifulla tika apsūdzēts novērošanā un spridzinātāja pašnāvnieka transportēšanā uz uzbrukuma vietu.

Viņš arī tika apsūdzēts par to, ka devis norādījumus par ieročiem “Islāma valsts Horasānā” kaujiniekiem, kas 2024. gada 22. martā sarīkoja uzbrukumu koncertzālei “Crocus City Hall” pie Maskavas.