Televīzijas kanālu ARD un ZDF veiktās aptaujas liecina, ka Merca pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) ir uz 5% robežas, lai iekļūtu Mēklenburgas-Priekšpomerānijas parlamentā, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā partijas vēsturiski sliktākais rezultāts – 9% Brēmenē 1951. gadā.

Divas nedēļas pēc pārliecinošās uzvaras kaimiņu federālajā zemē Saksijā-Anhaltē “AfD” ieņems pirmo vietu arī Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, iegūstot apmēram 37-38% balsu, kas ir vairāk nekā divas reizes labāks rezultāts nekā pēdējās vēlēšanās 2021. gadā.

Partija nedaudz apsteidz līdz šim valdošos sociāldemokrātus (SPD), kuru rezultāts ir apmēram 36%.

Iepriekšējās Mēklenburgas-Priekšpomerānijas landtāga vēlēšanās 2021. gadā SPD guva pārliecinošu uzvaru, izcīnot 39,6% balsu, kamēr par AfD balsoja 16,7% vēlētāju.

Berlīnē Merca vadītie konservatīvie, visticamāk, zaudēs kontroli, jo vēlētāju aptaujas liecina, ka kreiso radikāļu partija “Die Linke” (“Kreisie”) ievērojami apsteidz CDU, iegūstot apmēram 25% balsu pret CDU 20%.

AfD ir trešajā vietā ar 13,5-16% balsu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 9,1% 2023. gadā.

Mercs pēc aptauju rezultātu publiskošanas CDU smago sakāvi Mēklenburgā-Priekšpomerānijā raksturoja kā katastrofu, taču solīja turpināt reformu īstenošanu.

“Reformām ir jānotiek,” pavēstīja Mercs.

“Es uzņemos šo atbildību, jo vēlos virzīt mūsu valsti uz priekšu.”

Viņš norādīja, ka Vācijas ekonomiskās un politiskās problēmas padara sarežģītas un potenciāli nepopulāras reformas nevis mazāk, bet gan vēl steidzamākas, un apņēmās tās virzīt uz priekšu ar “stingrību, neatlaidību un pacietību”.