Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Situāciju vēlas mainīt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) – ar kampaņu “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!”.
Smagu traumu un nāves iemesls
CSDD norāda, ka pērn uz Latvijas ceļiem notikušajos 47 smagajos ceļu satiksmes negadījumos 20 cilvēki gāja bojā un vēl vairāk guva smagas traumas, jo netika ievēroti pasīvās drošības noteikumi – vadītāji un pasažieri nebija piesprādzējušies ar drošības jostām.
Eksperti secinājuši, ka transportlīdzekļu vadītāji nepietiekami izprot drošības sistēmu nozīmi un to, kā drošs ekipējums var viņus pasargāt.
Ne reizi vien kāds jostu sasprādzē sev aiz muguras vai tikai pārmet pāri plecam skata pēc.
“Aptuveni 80% negadījumu transportlīdzekļi negūst tik apjomīgus bojājumus un deformācijas, lai būtiski tiktu skarts automobiļa salons un dzīvības zona transportlīdzekļa vadītājam un pasažieriem.
Taču salīdzinoši nelielu transportlīdzekļu salona deformāciju gadījumos ir smagi cietušie un bojāgājušie tikai tāpēc, ka nav tikušas lietotas drošības jostas.
Līdz ar to – ja visi smagajos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, tad 2025. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits nebūtu sasniedzis vienu simtu. Taču bojā pērn uz Latvijas ceļiem aizgāja 118 cilvēki,” uzsver CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
Mediķu novērojumi liecina, ka nepiesprādzējušies cilvēki avārijās visbiežāk gūst galvas smadzeņu traumas un galvaskausa lūzumus, mugurkaula un muguras smadzeņu bojājumus, kas var radīt paliekošu invaliditāti, krūškurvja traumas – ribu lūzumus, plaušu un sirds bojājumus –, vēdera dobuma orgānu bojājumus ar iekšēju asiņošanu, kā arī iegurņa un ekstremitāšu lūzumus.
Valsts policijā (VP) atzīst, ka biežākas kontroles, skaidrojošais darbs, kampaņas un diemžēl citu cilvēku kļūdas motivē pārējos ievērot noteikumus.
Kad policisti dodas uz pirmsskolas izglītības iestādēm un stāsta par drošību,
bieži tieši no bērniem izdodas uzzināt, ka “mans tētis nepiesprādzējas” vai “mamma brauc pie sarkanā”.
Mērķis būtu panākt, lai drošības jostas lietošana un aizsargķiveres uzvilkšana un aizsprādzēšana kļūtu par tikpat pašsaprotamu ieradumu kā transportlīdzekļa iedarbināšana pirms brauciena.
CSDD atgādina arī vēl kādu svarīgu lietu, par ko mēdz aizmirst – atbilstoši ir jānostiprina arī pilnīgi visi transportlīdzeklī un tā bagāžas nodalījumā esošie priekšmeti.
Sadursmes brīdī tie var kļūt par ieroci un savainot vai pat izraisīt letālas sekas.
Pirms diviem gadiem stājās spēkā jaunas prasības mājdzīvnieku pārvadāšanai, nosakot, ka tiem jāatrodas no salona nodalītā bagāžas nodalījumā vai pārvadāšanas būros, konteineros, vai arī jātiek piesprādzētiem, lietojot speciālus iemauktus.
Man te tikai simt metru
Autovadītāja Daiga stāsta, ka vienmēr lieto drošības jostas. “Ar bērniem nekad nav bijušas diskusijas, ka varētu nesprādzēties. Ja kāds pateiktu, ka nesprādzēsies, es nekur nebrauktu,” viņa saka.
Savukārt Sarmītes mazākie bērni tic, ka mašīna nebrauks, ja viņi nepiesprādzēsies.
Daži “Kurzemes Vārda” aptaujātie vispār nesaprot, kā var rasties jautājums par drošības jostām, un atbild ar melno humoru – “piesprādzē tikai tos bērnus, kurus grib paturēt”.
Daudzi atzīst, ka apliek drošības jostu pat tad, ja šoferis saka, ka te jau var nesprādzēties.
Braucēji norāda arī uz to, ka nu jau pārsvarā visās automašīnās ir sistēmas, kas ieslēdz ausij netīkamu skaņas signālu, ja kāds nav piesprādzējies.
Taču Raivo iebilst, ka ir dzirdēti stāsti par to, ka cilvēki negadījumā izdzīvojuši tieši tāpēc, ka nebija piesprādzēti un no automašīnas izlidoja pļavā, un drošības jostas tāpēc esot spēle.
“Drošības jostas nav likumdevēju iegriba vai autobūves inženieru vēlme – tās ir dzīvību glābjoša sistēma, kas ir jālieto jebkura, pat visīsākā izbraukuma laikā,” uzsver CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
“Neticiet pilsētas leģendām par to, ka kādam tās ir traucējušas izdzīvot – tie ir mīti un nekas vairāk.
Toties ir virkne negadījumu, kur aiz muguras aizsprādzētā drošības josta ir kā piemineklis nepareizai rīcībai un sekas – pret stūri sadragāts krūšu kurvis, ietriekšanās priekšējā panelī un vējstiklā, izkrišana no automobiļa, ietriekšanās līdzbraucējos un traģiska nāve negadījuma laikā,” viņš skaidro.
VP reģistrētie pārkāpumi uzskaitīti saskaņā ar vienu likuma panta daļu, kura paredz atbildību gan par nepiesprādzēšanos, gan par aizsargķiveres nelietošanu ceļu satiksmē. Ar ko izskaidrojams šādu pārkāpumu skaita pieaugums gadu no gada?
VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova atzīmē, ka drošības jostu un aizsargķiveru nelietošanas pārkāpumu skaita pieaugumu nevarot īsti skaidrot ar to, ka cilvēki kļuvuši neapdomīgāki.
“Jāņem vērā arī satiksmes intensitāte un ceļu satiksmes dalībnieku skaita pieaugums.
Tomēr joprojām ir liela daļa autovadītāju, kuri kļūdaini uzskata, ka īsos braucienos vai pilsētā drošības josta nav nepieciešama,”
viņa norāda.
Iespējams, autovadītājiem un pasažieriem šķiet, ka nav iespējams īsti pamanīt un kontrolēt, vai automašīnā visi ir piesprādzējušies.
M. Šeršņova iebilst, ka likumsargi dienesta automašīnā gan no aizmugures, gan no priekšas un sāna var redzēt, vai autovadītājs ir piesprādzējies ar drošības jostu. Tāpat redzams arī, vai ir piesprādzēts bērns un vai viņš atrodas autosēdeklītī.
“Pamatā šādi pārkāpumi tiek konstatēti pilsētās, un attaisnojumi parasti ir:
“man te tikai 100 metri”, “es jau tepat, līdz veikalam”, “man tepat ātri – līdz mājām”, “līdz darbam”, “bērnu aizvest līdz bērnudārzam”.
Līdz ar to galvenokārt tie ir tie cilvēki, kuri veic īsus ceļa posmus,” viņa pastāsta.
Protams, arī ārpus pilsētas konstatēti šādi pārkāpumi, kas diemžēl beigušies ar smagām traumām vai letālām sekām, jo cilvēks pēc sadursmes izsviests no transportlīdzekļa.
Pēc VP novērotā diemžēl ir vecāki, kuri joprojām grēko un nepiesprādzē savus bērnus, jo mazajiem tas nepatīk vai paši uzskata, ka nevajag.
“Mēs katrs varam braukt prātīgi, bet pietiek ar vismazāko sadursmi, un bērns tiek izsviests no autosēdeklīša.
Pilsētā ātrumam nav jābūt lielam, lai tas notiktu – pat distances neievērošana un neliela sadursme ir pietiekama, lai bērns, izkrītot no sēdeklīša, gūtu traumas, atsitoties pret priekšējiem sēdekļiem,” uzsver M. Šeršņova.
Uzziņai
Atbildība par drošības līdzekļu nelietošanu
Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostuvai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no 30 līdz 70 eiro.
Pārkāpumu skaits Kurzemē:
- 2023. gadā – 1307,
- 2024. gadā – 1643,
- 2025. gadā – 1839,
- 2026. gadā – 1353 (līdz 25. augustam).
Avots: Valsts policija
Fakti
Drošības noteikumi
– Latvijā no 1995. gada visiem transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 1993. gada 1. janvāra, jābūt aprīkotiem ar drošības jostām visās sēdvietās.
– No 1996. gada 1. janvāra vadītājam un pasažieriem jostas obligāti jālieto visās ar tām aprīkotajās sēdvietās.
– 1996. gadā bērniem augumā līdz 150 cm ieviesa bērnu sēdeklīti vai paliktni, vai arī bija jālieto vidukļa drošības josta.
– Pašlaik spēkā prasība lietot vecumam un svaram piemērotu bērnu sēdeklīti vai paliktni, kas uzstādīts atbilstoši ražotāja norādījumiem, un drošības jostu.
– 2014. gadā noteikta prasība bērniem līdz 12 gadu vecumam, braucot ar velosipēdu, lietot aizsargķiveri, bet šogad stājās spēkā prasība to darīt līdz 17 gadu vecumam, ieskaitot braucienos ar elektroskrejriteni.
Avots: Ceļu satiksmes noteikumi, sagatavots sadarbībā ar ChatGPT
