Šobrīd daudzviet ir redzams, ka ražas novākšanas vai sējas tehnika uz lauka atstājusi dziļas rises vai arī sējums tikai apkults apkārt, un pārējam laukam atmests ar roku.

Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Ģirts Osis teic, ka vietumis mitrums būtiski ierobežo lauku darbus, taču situācija nav vienāda visā novadā.

“Optimālie termiņi ziemāju sējai faktiski jau ir beigušies, bet zemnieki mēģina sēt tur, kur ir iespējams uzbraukt uz lauka.

Vēl jāpaspēj nokult pupas, aug eļļas lini, arī vasaras rapši nav nokulti. Situācija Dienvidkurzemes saimniecībās ir atšķirīga, ir arī tādas, kurās tehnika neslīkst,” saka Ģ. Osis.

Atšķirīga situācija ir griķu laukos. Tie turpina ziedēt līdz pat salnām, jo kultūrai nav nepieciešama augsta temperatūra un to parasti kuļ diezgan vēlu, taču arī par tiem ir jautājums – vai tehnikai būs iespējams uzbraukt uz lauka un ražu nokult?

“Lauksaimniekiem būs grūti izpildīt saistības, ko ir uzņēmušies pret kredītiestādēm, kā arī dzēst dažādus īstermiņa aizņēmumus sēklas, minerālmēslu un pesticīdu iegādei.

Turklāt šāda situācija atkārtojas jau trešo gadu pēc kārtas,”

saka Ģ. Osis.

Latvijā aptuveni 70 procentu no kopējiem sējumiem ir ziemāji, bet vasarāju, ko sēj pavasarī, – ievērojami mazāk.

Uz jautājumu, kāpēc vairāk nesēj vasaras šķirnes, lauksaimniecības speciālists paskaidro, ka tām cenas ir stipri zemākas nekā, piemēram, ziemas kviešiem, un tās izmanto pārsvarā lopbarībai. Arī ražība nav tik liela.

Par risinājumu grūtā situācijā varētu minēt saimniecības darbības dažādošanu, tomēr arī tas nav vienkāršs ceļš.

Latvijā jaukta tipa saimniecību, kas nodarbojas gan ar lopkopību, gan graudkopību, nav tik daudz – pat ne trešā daļa, saka Ģ. Osis. Tādēļ drošības spilvens, ko varētu dot dažādi saimniekošanas veidi, ne visām saimniecībām ir pieejams.

Situācija katrā saimniecībā var būt ļoti atšķirīga, un pēc iepriekšējo gadu pieredzes rodas jautājums arī par to, vai šādos apstākļos bankas nāks saimniekiem pretī.

Šī gada slapjums aktualizē ne tikai jautājumu par to, kā pabeigt rudens darbus, bet arī par to, kā graudkopībai turpmāk pielāgoties. Ģ. Oša ieskatā zinātniekiem, uzņēmējiem un lauksaimniekiem

jāsēžas pie apaļā galda un jāspriež, kā zemniekiem saimniekot apstākļos, kad klimata ietekme kļūst arvien lielāka.

Latvijā klimatu būtiski ietekmē jūra, tā ka jāmeklē risinājums, kā saimniekot laukos, kā attīstīsies graudkopība. Kā saimniecībām apdrošināt sevi pret kataklizmām, un kā tās mazināt.

Jāskatās arī tehniski – vai jāmaina tehnika, tehnoloģijas, varbūt kultūraugu izvēle.

Un te saskatāma arī plašāka klimata pārmaiņu aina – kamēr citviet Eiropā laukus piemeklē sausums, Latvijā lauksaimniekiem arvien biežāk nākas domāt par pretējo problēmu – kā tikt galā ar pārāk lielu mitrumu. Ģ. Osis pārmaiņas raksturo vienkārši:

“Citi Eiropā nokalst, bet mēs te jau cik gadu noslīkstam.”

Šogad jautājums par ziemāju sēju ir ne tikai par nokavētu darbu. Situācija lika domāt par to, cik ilgi graudkopībā var turpināt saimniekot pēc līdzšinējās shēmas, ja vienu gadu laukiem trūkst mitruma, bet citu – tā ir par daudz.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.