Rucavas un Dunikas pagastu pārvaldes vadītājs Ģirts Laugalis norāda, ka, cik viņam zināms, konkrētajā vietā ciršanas atļauja bijusi izsniegta, tomēr mežizstrādē nav ievērota noteiktā kārtība.

Viņš atzīst, ka līdzīgu gadījumu iepriekš neatceras, un uzskata, ka mežu apsaimniekošanā ievērojami vairāk uzmanības būtu jāvelta tieši dabas vērtībām un senajiem kokiem.

“Reizēm mēs aizmirstam šos dabas draugus, taču mežrūpniekiem, meža izstrādātājiem jābūt uzmanīgākiem. Par šādu rīcību mums katram ir jāatbild,” uzsver Ģ. Laugalis, norādot, ka šādu pāridarījumu dabai nedrīkst atstāt bez ievērības.

Cirsma atrodas Meža pētīšanas stacijas teritorijā – tā ir publiska aģentūra, kas atrodas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pārraudzībā.

Savu viedokli par situāciju pauž Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis: “Šķiet smieklīgi – kā zinātne un mežizstrāde ir savstarpēji saistītas.

Zinātniekiem taču jāzina, kāda vērtība ir šādiem mežiem.

Ja jautāsiet, ir paredzams, ka viņi teiks: tagad nocirstajā vietā skatīsies, kā veidosies jaunaudze.”

I. Mednis norāda, ka institūta pamatuzdevums ir pētīt mežu ilgtspēju, to piemērošanos dažādiem apstākļiem un gruntsūdens līmeni, tomēr no ierindas cilvēka skatpunkta šāda rīcība šķiet dīvaina: “Neesmu mežu eksperts, bet, būdams cilvēks no tautas, varu pateikt: man liekas savādi, ka

cērt bioloģiski vērtīgus mežus.

Es zinu, ka pie Brušvītu kapiem nocirstas diezgan lielas platības.”

Tāpat I. Mednis piebilst, ka pēdējos divus gadus meži valstī tiek cirsti ļoti intensīvi un nepārtraukti: “Laikam valstij budžetā trūkst naudas un to lāpa uz valsts meža rēķina.”

Valsts meža dienesta (VMD) sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Pavziniuka informē, ka VMD konkrētajā nogabalā izsniedzis ciršanas atļaujas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”.

Pirms apliecinājuma izsniegšanas VMD vienmēr vērtē tiesiski noteikto aprobežojumu esamību, un konkrētajā gadījumā tie netika konstatēti.

Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” nogabalā tiešām bija reģistrēts ES nozīmes biotops “Veci un dabiski boreāli meži”, taču tā esamība sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo pēc būtības tikai fiksē informāciju.

Tātad Valsts meža dienestam

nebija pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības

veikt koku ciršanu un neizsniegt apliecinājumu, paskaidro I. Pavziniuka.

Tiesa, VMD Kurzemes virsmežniecība jūnijā rakstiski informēja LVMI “Silava” par dabas vērtībām cirsmā un, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu,

aicināja tās saglabāt.

Saskaņā ar likumdošanu ierobežojumi cirst mežā attiecas tikai uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un teritorijām, kurās izveidoti mikroliegumi.

Šobrīd VMD ir saņēmis divus iesniegumus mikroliegumu izveidei konkrētajā teritorijā, koku ciršanas apliecinājumi ir apturēti un ir uzsākts četru mikroliegumu izveides process.

Vienlaikus VMD pārstāve norāda, ka pēc Meža valsts reģistra datiem nocirstās mežaudzes valdošā koku suga bija priede (vecums – 121 gads).

Ja mežaudzē bija sastopami atsevišķi iepriekšējās paaudzes koki ar būtiski lielāku vecumu, tos mežizstrādes laikā primāri

vajadzēja saglabāt kā ekoloģiskos kokus.

Šobrīd Valsts meža dienests vērtē iespējamo dabas aizsardzības noteikumu pārkāpumu attiecībā uz cirsmā atstātajiem ekoloģiskajiem kokiem.

Savukārt pati Meža pētīšanas stacija informē, ka koku ciršana attiecīgajā mežaudzē notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Nekādus plašākus komentārus par notikušo šī organizācija šobrīd nesniegs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.