VMD konkrētajā nogabalā ir izsniedzis ciršanas atļaujas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu mežā.

Pirms apliecinājuma izsniegšanas VMD vienmēr vērtē tiesiski noteikto aprobežojumu esamību.

Konkrētajā gadījumā aprobežojumi nav konstatēti, norādīja dienestā.

Dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” nogabalā bija reģistrēts Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotops “Veci un dabiski boreāli meži”.

VMD uzsver, ka biotopa esamība šajā sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo tā pēc būtības tikai fiksē informāciju.

Līdz ar to dienestam nav pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības veikt koku ciršanu, neizsniedzot apliecinājumu.

VMD Kurzemes virsmežniecība jūnijā rakstiski informēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” par dabas vērtībām cirsmā un, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu, aicināja tās saglabāt.

Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un Sugu un biotopu aizsardzības likumu ierobežojumi cirst mežā attiecas tikai uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un teritorijām, kurās izveidoti mikroliegumi.

Mikrolieguma noteikšanas gadījumā tiek piemērots mežsaimnieciskās darbības aizliegums.

Patlaban VMD ir saņēmis divus iesniegumus mikroliegumu izveidei konkrētajā teritorijā, ir apturēti koku ciršanas apliecinājumi un sākts četru mikroliegumu izveides process.

Pēc Meža valsts reģistra datiem nocirstās mežaudzes valdošā koku suga bija priede, vecums 121 gads.

Ja mežaudzē bija sastopami atsevišķi iepriekšējās paaudzes koki ar būtiski lielāku vecumu, tad tie, veicot cirsmas izstrādi, primāri bija jāsaglabā kā ekoloģiskie koki.

Patlaban VMD vērtē iespējamo dabas aizsardzības noteikumu pārkāpumu attiecībā uz cirsmā atstātajiem ekoloģiskajiem kokiem.

MPS informēja, ka koku ciršana attiecīgajā mežaudzē notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Plašāki komentāri šobrīd netiks sniegti.

Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departaments informēja, ka ZM pārbauda visus faktus un sniegs plašāku informāciju pēc visu apstākļu izvērtēšanas.

ZM skaidro, ka Latvijā katru gadu saglabājamie ekoloģiskie koki tiek papildināti ar vidēji 300 000 koku.

Kopumā saimnieciskajos mežos Latvijā ir miljoniem speciāli saglabātu vecu koku, kuri bagātina vidi un ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas priekšpostenis mežos.

Tiesa, ņemot vērā šo koku vecumu, daļa no tiem iet bojā vētrās vai citu dabisku cēloņu dēļ.

Kopumā Latvijā ir ap 336 000 hektāru ES nozīmes meža biotopu.

ZM norāda, ka ikkatrs hektārs meža biotopu nav automātiski aizsargājamā teritorija, un ir jāaizsargā noteikts to īpatsvars.

Nepieciešamais biotopu aizsardzības apjoms pamatā ir nodrošināts “Natura 2000” aizsargājamo teritoriju tīklā.

Atsevišķiem biotopiem vēlamais īpatsvars vēl nav sasniegts, tāpēc AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pagājušajā gadā sagatavoja piedāvājumu par vairāk nekā 50 000 hektāru papildu platību iekļaušanu “Natura 2000” teritorijās.

Šobrīd LVM un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti sistemātiski strādā pie šo teritoriju precizēšanas, lai pēc tam tās iekļautu aizsargājamo teritoriju tīklā.

Kā ziņots, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir konstatējis, ka MPS apsaimniekotā teritorijā Rucavas apkaimē nocirsta mežaudze, kurā auga vismaz 377 gadus veca priede un citi līdzīga vecuma koki.

Šajā teritorijā bija reģistrēts ES nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.

Kā informē LDF, MPS ir publiska aģentūra, kas ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā.

LDF vērsies pie atbildīgajām institūcijām un ministrijām, pieprasot skaidrojumu par notikušo un valsts atbildību par dabas vērtību iznīcināšanu.

Mežizstrāde tika atklāta, apsekojot teritorijā zināmu vecu melnā stārķa ligzdošanas iecirkni, un apsekošanas laikā meža vietā konstatēts svaigs izcirtums.

Melnā stārķa ligzdas koks bija viena no daudzajām audzē augušajām ļoti vecajām priedēm.

Ornitologs Māris Strazds, kurš veica apsekošanu, no cirsmas iznesa stumbra ripu, kurai Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē, izskaitot koka gadskārtas, noteikts vecums.

Priede bijusi vismaz 377 gadus veca.

Tā sākusi augt aptuveni 1649. gadā.

Tā kā šī nebija vienīgā lielu dimensiju un ievērojama vecuma priede konkrētajā nogabalā, noteikts arī vairāku citu nocirsto koku vecums, kas bija ap 370 gadiem.

Eksperti pieļauj, ka nocirstā audze varēja būt viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Lai noteiktu visas audzes vecumu un struktūru, būtu nepieciešami papildu dati, taču pēc ciršanas pilnvērtīga tās izpēte vairs nav iespējama.

Šādi meži veidojas ilgā laikā, un tiem raksturīgi veci un dažāda vecuma koki, atmirusi koksne, dabiski meža attīstības procesi un īpaši dzīves apstākļi sugām, kuras intensīvi apsaimniekotos mežos nespēj pastāvēt.

Nocirstu vecu boreālo mežu nav iespējams atjaunot dažu gadu vai pat vairāku gadu desmitu laikā, uzsver LDF.

Nogabalā bija reģistrētas arī vismaz divu īpaši aizsargājamu sugu, kuru aizsardzībai iespējams veidot mikroliegumus, atradnes – trejdaivu bacānija un kailā apaļlape.

Šīs sūnu sugas ir saistītas ar ilgstoši pastāvējušiem meža apstākļiem un piemērotu substrātu, tostarp atmirušo koksni.

Eksperti konstatējuši arī to, ka nocirstā nogabala tuvumā ciršanai sagatavota vēl viena, iespējams, vecuma un ekoloģiskās vērtības ziņā līdzvērtīga audze.

Tajā vairākas ievērojama vecuma un izmēra priedes bija iezīmētas ciršanai.

LDF norāda, ka nedrīkst pieļaut mežizstrādi šajā audzē, līdz veikta pilnvērtīga tās dabas vērtību inventarizācija un izvērtēta plānoto darbību atbilstība dabas aizsardzības prasībām.

LDF sagaida, ka atbildīgās institūcijas izvērtēs ciršanas lēmuma pieņemšanas apstākļus, pieejamās dabas informācijas izmantošanu un amatpersonu atbildību.