Pavasarī pieņemtajā nostājā par daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034. gadam EP aicināja palielināt finansējumu par aptuveni 10% salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas (EK) 2025. gada jūlija priekšlikumu, lai atbalstītu tādas galvenās prioritātes kā aizsardzība un drošība, konkurētspēja un kohēzijas un lauksaimniecības politika.

EP deputāti arī ierosināja jaunus budžeta ieņēmumu avotus, lai mazinātu spiedienu uz ES valstu iemaksām, tostarp digitālo pakalpojumu nodevu, tiešsaistes azartspēļu nodevu, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma paplašināšanu un nodevu par kriptoaktīvu kapitāla pieaugumu.

ES Padomes prezidentvalsts Kipra ierosināja samazinājumu par 2% salīdzinājumā ar EK priekšlikumu.

Paredzams, ka jaunā prezidentvalsts Īrija šī mēneša sākumā nāks klajā ar savu piedāvājumu sarunām.

EP daudzgadu finanšu shēmu līdzziņotāji Zigfrīds Murešans (EPP) un Karla Tavareša (S&D) ir uzsvēruši, ka ar mazāku ES budžetu dalībvalstīm būtu jārisina vairāk problēmu atsevišķi valsts līmenī, iespējams, ar lielākām izmaksām.

Viņi arī akcentējuši, ka lielāks ES budžets automātiski nenozīmē lielākas iemaksas no ES valstīm.

Viņi skaidro, ka tad, kad būs ņemta vērā inflācija un ekonomikas izaugsme, budžets kopumā saglabās vai pat samazinās dalībvalstu reālās iemaksas, jo īpaši, ja tiks panākta vienošanās par jauniem pašu resursiem jeb ieņēmumu avotiem, kā to pieprasa EP.

Lai pieņemtu daudzgadu finanšu shēmu, ir vajadzīga EP piekrišana ar deputātu absolūtu balsu vairākumu.