Izdevums “Politico” ziņoja, ka ASV aizsardzības ministra vietnieks Elbridžs Kolbijs šonedēļ Polijā organizējis sanāksmi, uz kuru Pentagons nav uzaicinājis ne tikai Baltijas valstis, bet arī Lielbritāniju un Franciju.

Medija avoti sprieduši, ka šī tikšanās varot būt aizsākums darba grupai NATO nākotnes apspriešanai.

Tikmēr Latvijas AM šo sanāksmi novērtēja kā vienu no dažādu formātu tikšanās reizēm.

Pēc AM pārstāvju paustā, ASV ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm regulāri konsultējas citos formātos par NATO aizsardzības spējām, atturēšanu un reģiona drošību.

Tiešais Latvijas un ASV dialogs turpinoties arī augstākajā aizsardzības politikas līmenī.

Piemēram, aizsardzības ministrs Raivis Melnis šonedēļ Vašingtonā ticies arī ar “Bergenas formāta” vadītāju Kolbiju, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju un ASV drošības garantijas Latvijai, Krievijas radītos draudus un tās uzsākto karu Ukrainā.

AM vēlreiz izceļ, ka Baltijas valstis ir starp NATO līderēm attiecībā uz ieguldījumiem aizsardzībā un tās “turpina īstenot nepieciešamos ieguldījumus, lai panāktu NATO klātbūtnes paplašināšanu Baltijas reģionā uz zemes, jūrā un gaisā”.

ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs tiek nostiprināta – Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas nupat vēstīja par nākamo ienākošo ASV spēku rotāciju, savukārt Latvijā ASV klātbūtne ir bijusi nepārtraukta kopš 2014. gada, vērtē ministrija.

Bergenas formāts, kurā šonedēļ notikusi tikšanās, ir neformāls atsevišķu sabiedroto konsultāciju formāts, nevis NATO lēmumu pieņemšanas institūcija, klāsta AM un uzsver, ka jautājumi par NATO stratēģisko virzību, kolektīvo aizsardzību un alianses nākotni tiek apspriesti un lemti Ziemeļatlantijas padomē.

Paralēli Ziemeļatlantijas padomei eksistē desmitiem citu formātu, piemēram, Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF), Ziemeļu grupa vai Bukarestes devītnieks.

Tāpat ik gadu norisinās ASV un Baltijas valstu stratēģiskais dialogs, no kuriem pēdējais norisinājās 2026. gada septembrī Rīgā.

Tādēļ izskanējušais formulējums, ka Bergenas formātā tikšot lemts par “NATO nākotni”, ir pārspīlēts, uzskata ministrija, kura sagaida, ka par šīs nedēļas tikšanos tiks informēti visi NATO sabiedrotie.

Minētā tikšanās un Lietuvas pārstāvju nepiedalīšanās tajā šonedēļ radīja satraukumu kaimiņvalstī.

Seima opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” līderis un bijušais aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns izteicās, ka viņu pārlieku nesatrauc Baltijas valstu neuzaicināšana uz vairāku NATO valstu sanāksmi Polijā, jo tas bijis atsevišķs formāts, kuru amerikāņi ierosināja vasaras sākumā, tomēr viņš uzskata, ka Lietuvai neesot skaidru kanālu drošības un aizsardzības jautājumu apspriešanai ar ASV, vēstīja portāls “Delfi”.