1941. gada 24. jūnijā pāri Pāvilostai pāršalca 2. pasaules kara vētras, ciemu pakļāva PSRS armijas bombardēšanai, jo bija informācija, ka vācu armija ir izcēlusi desantu.

Starp cietušajiem bija ievainota un vēlāk mira arī tirgotāja Joseļa Bereloviča sieva Šeina, kuru apbedīja Pāvilostas kapos, nostāk no pārējiem, bet arī ne ārpus žoga.

No Pāvilostas 77 ebrejiem, kuri tur dzīvoja kara sākumā, evakuēties izdevās tikai dažiem. Tirgotāja Meiera Jakoba trim pieaugušajiem bērniem – Rahelei, Ābramam un Šolumam.

Pēc kara Pāvilostā atgriezās tikai Rahele Jakoba, kura strādāja pastā. Ābrams Jakobs no 1940. gada dzīvoja Rīgā, kur arī atgriezās, bet Šolums Jakobs 1942. gadā krita kaujā Sarkanās armijas rindās pie Staraja Rusas. 

Evakuēties izdevās arī galdniekam Ābramam Neupreisam ar ģimeni. Divu viņa dēlu Modkes un Mendela likteņi nav zināmi. Pēc kara Ābrams Neupreiss ar ģimeni vairs neatgriezās Pāvilostā. 

Nezināms ir arī kurpnieka Vulfa Švarcmaņa dēla Izraela liktenis, kurš tai brīdī bija students un neatradās Pāvilostā. Ziņu nav arī par Pāvilostas miesnieku Iciku Milneru ar sievu, kuri bija Lietuvas pilsoņi. 

Pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Pāvilostā un apkārtējos pagastos tūlīt sākās dažādi ierobežojumi pret ebrejiem. Viņiem bija jāiet pa ielas malu vai vidu, jānēsā dzeltena zvaigzne, kā arī visus strādāt spējīgos nodarbināja ķieģeļu ceplī un citur.

Zināms, ka ārsts Ābrams Levinšteins slimniekus pieņēma līdz pat oktobrim, jo ne miestā, ne apkārtnē nebija citu ārstu, kas varētu viņu aizvietot.

Atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem, kur ebrejiem bija jāatstāj savas mājas un jāpārceļas uz geto, Pāvilostā tas nenotika. Ciema ebreji un apkārtējo pagastu ebreji līdz pat 28. oktobrim turpināja dzīvot savos namos.

Tāpat ebreju bērni varēja apmeklēt Pāvilostas skolu.

1941. gada 28. oktobrī Pāvilostas ebrejus visus arestēja un aizveda uz šķūni Sakas pagastā netālu no Kārpas upītes. Viņiem teica, ka tikšot vesti uz Liepājas geto.

29. oktobra rītā visus Pāvilostas, kā arī Sakas pagasta, Ulmales un Jūrkalnes pagastu ebrejus aizdzina uz nošaušanas vietu Grīņos pie Kārpas upītes. Tur ebrejiem pavēlēja pašiem izrakt bedri, izģērbties un viņus nošāva.

Kopumā nogalināja 62 Pāvilostas, 3  Sakas pagasta (ārsta Ā. Levinšteina ģimene), 4 Ulmales pagasta (tirgotāja Meiera Ziva ģimene) un 5 Jūrkalnes pagasta ebrejus. 

Pavisam nogalināta 31 ģimene, kopskaitā 74 cilvēki. No tiem 18 bērni līdz 16 gadu vecumam, 15 sirmgalvji vecāki par 60 gadiem un 41 ebrejs vecumā no 16 līdz 60 gadiem.

Vecākā bija 89 gadus vecā Fanija Zive (dzimusi 1852. gadā), bet jaunākā ārsta Ā. Levinšteina meitiņa Nata (dzimusi 1940. gadā), kuru ārsts šaušanas brīdī turēja uz savām rokām. 

Vietā, kur nogalināti vietējie ebreji, 1972. gadā uzstādīja piemiņas akmeni ar uzrakstu “Fašisma upuru kapi”.

Blakus šim akmenim 2023. gada 30. novembrī liepājnieks Māris Birznieks īpaši daktera Levinšteina un pārējo upuru piemiņai novietoja divas marmora plāksnes ar uzrakstiem latviešu valodā un ivritā.

To M. Birznieks apsolījis savai sievasmātei Tabitai Hartmanei, kura visu mūžu bija pateicīga ārstam Ābramam Levinšteinam par viņas dzīvības glābšanu 1936. gadā.