Portāls jau rakstīja, ka mežizstrādē valsts aģentūrai “Meža pētīšanas stacija” piederošā teritorijā nozāģēti ievērojamu vecumu sasnieguši koki.

Inženierzinātņu doktore un vides zinātniece, Saeimas deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”) apmeklēja šo Rucavas mežu.

Viņa informē, ka bija iesniegusi mikrolieguma izveides pieteikumu, taču mežizstrāde notika, pirms Valsts meža dienests (MVD) paspēja šo jautājumu izvērtēt.

J. Simanovska 2. jūnijā pamanījusi, ka Meža pētīšanas stacija izsludinājusi 13 cirsmu izsoli valsts zinātniskās izpētes mežos, tostarp Rucavā.

Vēlāk noskaidrojās, ka vairākos Rucavas kailcirtei paredzētajos nogabalos dabas datu sistēmā “Ozols” bija reģistrēti ES prioritārie biotopi – “Veci un dabiski boreāli meži” un “Staignāju meži” – labā vai izcilā kvalitātē.

Turpat bija konstatētas arī īpaši aizsargājamas sugas, kuru atradnes atbilda mikrolieguma izveides kritērijiem.

“Eksperts aprakstā vienam no nogabaliem norāda, ka, to nocērtot, tiktu “būtiski fragmentēta vienota ES biotopu teritorija,”

stāsta J. Simanovska.

Viņa 19. jūnijā lūgusi Valsts meža dienestu un Meža pētīšanas staciju apturēt izsniegto ciršanas apliecinājumu darbību, kā arī iesniegusi divus mikrolieguma izveidošanas pieteikumus, tajā skaitā nu jau nocirstajam 400 gadu vecajam Rucavas mežam.

Taču process ieilga, jo VMD trūka pieejama sugu un biotopu jomas eksperta.

Tikmēr iestāde uzskatīja, ka izsniegtie ciršanas apliecinājumi ir tiesiski, jo teritorijās nebija noteikts mikroliegums, bet biotopa reģistrācija “Ozolā” pati par sevi neradot pamatu mežizstrādes ierobežošanai.

“Septembra sākumā, apsekojot Rucavas mežu, atklājās, cik maksā šāda kavēšanās. 7. kvartāla 7. nogabals 1,98 hektāru platībā bija nocirsts kailcirtē, lai gan tas bija iekļauts mikrolieguma pieteikumā.

Nocirstajā mežā atrasts 377 gadus vecas priedes celms.

Pēc dabas eksperta informācijas tur bijusi arī 368 gadus veca priede, kas kādreiz bijusi melnā stārķa ligzdas vieta. Meža inventarizācijas datos šī audze savukārt bija raksturota kā 121–142 gadus veca.”

Pēc ekspertu atzinumu saņemšanas 7. septembrī VMD apturēja Rucavā izsniegto ciršanas apliecinājumu darbību līdz mikroliegumu izveides procesa pabeigšanai.

Taču J. Simanovska teic:

tas noticis piecas dienas pēc tam, kad viens no pieteikumā iekļautajiem nogabaliem jau bija pazudis zem zāģiem.

Šis gadījums liek raudzīties plašāk nekā tikai uz 377 gadus veca koka nogāšanu, bet arī uz to, kā Latvijā tiek apsaimniekoti veci un dabas daudzveidībai nozīmīgi meži un vai pašreizējie noteikumi tos spēj pietiekami pasargāt.

Šos jautājumus esam uzdevuši Zemkopības ministrijai, gaidām atbildes.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.