EK prezidente Urzula fon der Leiena otrdien norādīja, ka ES ir jābūt gatavai uzņemt jaunas dalībvalstis, kas virzās uz ES reformu ceļā.

“Tas nozīmē, ka jāgatavo mūsu iestādes, jāpielāgo mūsu politika jaunajai realitātei un jānodrošina, lai mūsu budžets atspoguļotu mūsu kopējās ambīcijas,” teica Leiena.

Pašlaik astoņām valstīm ir ES kandidātvalsts statuss, un līdere Melnkalne cer pievienoties blokam tuvākajos gados.

Tā kā arvien vairāk valstu vēlas pievienoties blokam, ES dalībvalstis jau gadiem ilgi apspriež, kā novērst, ka bloka bieži vien lēnais lēmumu pieņemšanas process kļūst vēl apgrūtinošāks, un kā pārvaldīt plašo ES budžetu pēc turpmākas paplašināšanās.

Saskaņā ar otrdien prezentētajiem EK plāniem pašreizējām dalībvalstīm maz kas mainīsies, savukārt kandidātvalstīm un jaunajām dalībvalstīm būs jāievēro papildu nosacījumi, taču tām pavērsies arī jaunas iespējas.

Kandidātvalstīm pievienošanās sarunās būs labāk jāpierāda, ka tās atbilst ES standartiem galvenajās jomās, tostarp tiesiskuma, robežu aizsardzības, lauksaimniecības un pārtikas drošības kontroles, kā arī vienotā tirgus jomā.

Vienlaikus kandidātvalstīm būtu iespēja piedalīties dažās ES programmās, pirms tās kļūst par pilntiesīgām dalībvalstīm, paredz EK plāni.

Pievienošanās līgumos ar jaunajām dalībvalstīm paredzēts iekļaut papildu un stingrākus aizsardzības pasākumus gadījumam, ja valstis pirmajos 15 gados pēc pievienošanās atkāptos no ES vērtībām un standartiem.