Vlasjuks sociālajā tīklā “Facebook” raksta, ka augustā piegādes no Dienvidkorejas veidoja 31% no Krievijas degvielas importa.

Viņš arī informēja, ka transportēšanai tika izmantoti arī tankkuģi, uz kuriem attiecas Rietumu sankcijas.

“Tas krasi atšķiras no sankciju politikas, ko Dienvidkoreja pieņēma pēc pilna mēroga iebrukuma,” uzsvēra Ukrainas amatpersona.

Ukrainas valdības pārstāvja izteikumi, kā norādīja aģentūra “Reuters”, seko diplomātiskajam strīdam starp Seulu un Kijivu.

Tas uzliesmoja pagājušajā mēnesī pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu Dienvidkorejai, un Seula uzstāja, ka šim solim vajadzētu palikt noslēpumā.

Otrdien laikraksts “The Guardian” vēstīja, ka ir analizējis ostas dokumentus un kuģu izsekošanas datus un konstatējis, ka norādītie degvielas apjomi Dienvidkorejas ostās tika iekrauti septiņos tankkuģos, no kuriem dažiem ir noteiktas Lielbritānijas un ES sankcijas.

Vlasjuks citēja tādus pašus skaitļus kā “The Guardian”, norādīja “Reuters”.

Reaģējot uz britu laikraksta publikāciju, Dienvidkorejas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Seula “atbalsta un aktīvi piedalās globālajos centienos izbeigt karu Ukrainā un atjaunot mieru”.

Dienvidkorejas Ārlietu ministrija atteicās komentēt konkrētas sankcijām pakļauto kuģu piegādes un braucienus, norādot tikai to, ka valsts stingri ievēro savus eksporta kontroles pasākumus attiecībā uz Krieviju, vēstīja Rīgā bāzētā krievu emigrantu medija “Važnije istorii”.

Pēdējos mēnešos Ukraina ir izmantojusi tālas darbības dronus, lai uzbruktu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un naftas bāzēm.

Kijiva to pamato ar vēlmi nodarīt lielāku kaitējumu ienaidniekam kara situācijā.

Ukrainas bruņoto spēku triecieni piespieda Krieviju noteikt dīzeļdegvielas un benzīna eksporta aizliegumu, kā arī ierobežot degvielas iepirkumus vairākos reģionos, kurus visvairāk skāris degvielas trūkums.