Šonedēļ Fidži pilsētā Nadi notiek sanāksme pirms nākamajā mēnesī Turcijā gaidāmās ANO klimata konferences (COP31).

Klusā okeāna dienvidi ir viens no reģioniem, kuru visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas – no ūdens līmeņa celšanās, kas apdraud mājokļus, līdz temperatūras kāpumam, kas izraisa koraļļu izbalēšanu.

Papua-Jaungvinejas premjerministrs Džeimss Marape žurnālistiem teica, ka runa ir par morāli.

“Valstis, kurām ir suverēnas robežas, saskaras ar draudiem, ka vairs nebūs valstis,” viņš teica, piebilstot, ka “mēs dzīvojam ar citur pieņemtu lēmumu slogu”.

Klusā okeāna reģiona valstis izmanto platformu pirms COP, lai panāktu lielāku atbalstu valstīm, kuras visvairāk skar klimata pārmaiņas.

Eiropas Savienības klimata pārmaiņu komisārs Vopke Hukstra žurnālistiem atzina, ka “ir acīmredzams, ka mēs nedaram pietiekami”.

Augustā publiskots ANO ziņojums liecina, ka attīstības valstīm ir nepieciešami 310-365 miljardi ASV dolāru (275-324 miljardi eiro), lai pielāgotos klimata pārmaiņām, bet 2023. gadā no šīs summas bija pieejami tikai 26 miljardi eiro.

Reģionālie līderi ir izveidojuši Klusā okeāna noturības instrumentu, kuram cer piesaistīt 500 miljonus ASV dolāru, taču līdz šim ir izdevies piesaistīt mazāk nekā pusi no šīs summas.

Klusā okeāna valstu līderi arī vēlas, lai pasaule neatteiktos no mērķa ierobežot gobālo sasilšanu 1,5 grādu pēc Celsija skalas līmenī.

Zinātnieki ir vienisprātis, ka sasilšana virs 1,5 grāda salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku rada nopietnus riskus, un gandrīz 200 valstis pirms desmit gadiem apņēmās censties noturēt globālo temperatūras pieaugumu līdz šim slieksnim.

Otrdien vairāk nekā ducis līderu apmeklēja netālu esošo Klusā okeāna valsti Tuvalu, kas ir viena no pasaulē vismazāk apmeklētajām valstīm un jau izstrādā plānus savu 10 600 iedzīvotāju pārvietošanai, ja salu valsti pārņems okeāns.

2024. gadā jūras karstuma vilnis iznīcināja aptuveni 99,9% koraļļu, kas veidoja attālās Tuvalu salas.

COP31 novembrī notiks Turcijā, bet formālās sarunas organizēs Austrālija, kas izpelnījusies kritiku par divkosību kā viena no lielākajām akmeņogļu eksportētājām pasaulē.

Līdz šim COP organizēšana nekad nav bijusi uzticēta divām valstīm. Austrālija un Turcija pagājušā gada COP Brazīlijā ieradās kā konkurējošas pretendentes uz 2026. gada samita organizēšanu, un, kad neviena no tām neizstājās no sāncensības, situācija nonāca diplomātiskā strupceļā.

Austrālijas pieteikums guva plašāku atbalstu, taču Turcija nepadevās, apgalvojot, ka varētu savienot industrializētās un jaunattīstības valstis, un uzsverot plašo un pieejamo viesnīcu kapacitāti Antaljā.

Pēc plašām sarunām aiz slēgtām durvīm tika panākts kompromiss, ka Turcija būs COP31 prezidente, rīkos samitu un uzņems pasaules līderus Antaljā, kā arī izstrādās “rīcības programmu”, kas norisināsies līdztekus oficiālajām sarunām, bet Austrālija organizēs formālās sarunas.

Samits notiks klimata diplomātijai nestabilā brīdī, kad bažas par enerģētisko drošību ir politiskās darba kārtības augšgalā, uzticība daudzpusējām institūcijām ir pakļauta spiedienam, un valstis joprojām ir sašķeltas jautājumā par stingrāku rīcību attiecībā uz planētu sildošo fosilo kurināmo.