Arī Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā šādu pulciņu un to apmeklētāju kļūst vairāk. Vai valsts un pašvaldības uzsvars uz šo jomu pārtop arī īstā bērnu interesē?

Viena no prioritātēm

STEM apvieno dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku. Valsts izglītības politikā šī joma noteikta par vienu no interešu izglītības prioritātēm, jo mums trūkst tehnisko speciālistu.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) skaidro, ka viens no mērķiem ir jau agrīnā vecumā bērnos raisīt interesi par jomām, kurās nākotnē būs nepieciešamas zināšanas un speciālisti – programmētāji, inženieri, ķīmiķi, datu analītiķi utt.

Interešu izglītībai te ir īpaša loma, jo tajā teoriju iespējams pārbaudīt praktiski – eksperimentēt, konstruēt, programmēt un pašam meklēt risinājumus.

Skaitļi rāda, ka interese aug. 2025./2026. mācību gadā STEM interešu izglītības programmās Latvijā bija iesaistīti vairāk nekā 48 tūkstoši bērnu un jauniešu jeb aptuveni 18% no visiem interešu izglītībā iesaistītajiem.

Līdzīga tendence vērojama Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā. 2024./2025. mācību gadā BJC piedāvāja 34 STEM programmas, nākamajā jau 43, bet šajā mācību gadā – 46. Vēl straujāk audzis dalībnieku skaits – no 518 līdz 847.

BJC vadītāja Ineta Šmēdiņa norāda, ka

interese ir praktiski par visām STEM programmām, taču vislielākais pieprasījums jau gadiem saglabājas pēc “Minecraft skolas”.

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze norāda, ka STEM stiprināšana ir arī viena no pilsētas izglītības prioritātēm.

Tā iekļauta Liepājas izglītības attīstības rīcības plānā 2026.–2028. gadam, paredzot gan paplašināt STEM interešu izglītības piedāvājumu, gan veicināt sadarbību ar uzņēmumiem un nozaru pārstāvjiem.

Šajā mācību gadā STEM jomai Liepājā paredzēts novirzīt 21% no kopējā interešu izglītībai finansēto amata likmju skaita.

Savukārt BJC iegūtais valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss devis papildu finansējumu četru STEM pedagogu darba samaksai.

Patīk just koka smaržu

Pats STEM nosaukums gan var radīt maldīgu priekšstatu, ka runa ir par kaut ko pavisam jaunu.

BJC struktūrvienības “Laumiņa” vadītāja Indra Bunka atgādina –

liela daļa šādu nodarbību pastāvējušas jau sen, tikai agrāk tās sauktas par tehnisko jaunradi.

Kuģu un citu modeļu veidošana, konstruēšana un darbs ar materiāliem nav radies līdz ar vārdu “STEM”. Jaunums drīzāk ir tehnoloģijas, kas ienākušas līdzās, – lāzergravēšana, grafiskās planšetes, programmēšana un spēļu veidošana.

To labi var redzēt “Laumiņā”. Guntara Graudiņa vadītajā kuģu modelēšanas un kokapstrādes darbnīcā datora ekrāna vietā bērniem tiek dots koks, zāģi, slīpmašīnas un citi instrumenti.

Pedagogs saka – sākumā bērns bieži vien vēl īsti nezina, kas viņu sagaida. Interese rodas pēc pirmā mēģinājuma, kad paša rokām izdodas kaut ko izgatavot.

“Tiklīdz viņi pamēģina kaut vienu reizi un saprot, ka paši ar saviem spēkiem var kaut ko uztaisīt, tad rodas tā interese,”

novērojis G. Graudiņš.

Nodarbību brīvā atmosfēra ir viens no faktoriem, kas piesaistot audzēkņus, spriež Guntars. Daļa bērnu gatavo koka automašīnu vai kuģu modeļus sacensībām, citi izvēlas darboties savam priekam, bet vēl kāds atnāk ar ideju un cenšas to īstenot.

G. Graudiņa ieskatā būtiskākais ieguvums nav tas, vai bērns nākotnē kļūs par galdnieku vai izvēlēsies kādu tehnisku profesiju. Praktiskā darbošanās palīdz saprast lietas, kuras skolā nereti paliek teorijas līmenī.

“Tu sajūti materiālu, tu sajūti instrumentus ar roku, un tad rodas pavisam cits priekšstats par lietām,”

viņš vērtē.

Arī fizikas likumi kļūst saprotamāki brīdī, kad tos ierauga darbībā.

Desmitgadīgais Ritvars pulciņu pie G. Graudiņa apmeklē otro gadu. Viņš jau paguvis izgatavot zemūdeni un gumijas laivu, turpina darbu pie kuģa un šobrīd taisa automašīnu.

Uz jautājumu, kāpēc ieteiktu citiem te nākt, puisis atbild: “Te var sajust koka smaržu.”

Savukārt 13 gadus vecajam Adrianam patīk šeit dotā brīvība izpausties. “Nav tāda lieta, kas obligāti jātaisa. Vari taisīt to, ko gribi, kas pašam patīk,” viņš stāsta.

Dažu gadu laikā zēns iemācījies zāģēt, slīpēt, virpot un izmantot dažādas darbmašīnas. Ar divām nodarbībām nedēļā viņam pat esot par maz – labprāt nāktu biežāk.

Spēlējas, bet patiesībā mācās

Citā telpā “Laumiņā” – stāvu augstāk – STEM izskatās pilnīgi citādi. “Minecraft skolā” darba instruments ir dators un bērniem labi pazīstamā spēles vide.

Pulciņa pedagogs Kristaps Gvozda spriež, ka tieši tādēļ, ka šī lieta interesē, ir liels audzēkņu skaits. Bērns darbojas vidē, kurā jau jūtas droši, un

reizēm pat nepamana, ka rotaļājoties sāk rēķināt, plānot un risināt uzdevumus.

“Kurzemes Vārda” viesošanās brīdī bērni apguva tiltu būvēšanu. Noslēguma uzdevums ir “Minecraft” vidē pēc fotogrāfijas uzbūvēt kādu reāli eksistējošu tiltu.

Jādomā par mērogu un konstrukciju, turklāt jāņem vērā spēles nosacījumi – katrs bloks atbilst aptuveni vienam kubikmetram, tāpēc ne visas formas var vienkārši nokopēt.

Tomēr mērķis nav iemācīt bērniem labāk spēlēt datorspēli, uzver K. Gvozda. Daudzi “Minecraft” pārzinot pat labāk par pašu pedagogu.

Spēle tiek izmantota kā instruments telpiskās domāšanas un modelēšanas prasmju attīstīšanai.

Gada laikā bērni kopīgi veido arī savu pilsētu, izbūvē ceļus un infrastruktūru un sāk domāt par to, kā telpu izmantot jēgpilni. Savā ziņā tā jau ir pirmā iepazīšanās ar pilsētplānošanu, saka Kristaps.

Vēl viens pozitīvs aspekts, ko apgūst līdz ar spēli, ir spēja sadarboties.

Daudzus bērnus dators saista tādēļ, ka tur var darboties vienatnē un visu līdz ar to veidot pēc saviem noteikumiem. Kopīgajā “Minecraft” pasaulē nākas rēķināties ar citiem, vienoties un strādāt pie kopīga rezultāta.

Un vēl – drīkst kļūdīties. Virtuālajā vidē kļūdu iespējams izlabot un mēģināt vēlreiz. Pedagogs novērojis, ka arī tas bērniem jāiemācās: neveiksme nenozīmē, ka jāpārtrauc darboties.

Bērnu interese par “Minecraft skolu” BJC vairs nepārsteidz – tā gadiem ir viena no pieprasītākajām programmām. Taču ļoti pieprasīta ir arī keramika, digitālā grafika, programmēšana u.c.

Vienlaikus I. Šmēdiņa uzsver, ka

interešu izglītības spēks slēpjas tieši brīvprātības principā.

Skolā bērnam noteikts saturs jāapgūst obligāti, bet uz pulciņu viņš nāk tāpēc, ka viņam tas interesē. Ja kaut kas skolā ir iepaticies, interešu izglītībā iespējams doties jau soli tālāk.

I. Bunka apliecina, ka pulciņā pedagogam ir vairāk iespēju bērnam parādīt, paskaidrot un iedrošināt brīdī, kad stundā laika tam var nepietikt.

Vidusskolēniem iespēju mazāk

Lielākais šķērslis STEM piedāvājuma paplašināšanai Liepājā nav bērnu trūkums.

BJC vadītāja I. Šmēdiņa saka –

to reto reizi, kad ir nācies slēgt programmas, iemesls nav bijis neatsaucība. Sarežģītākais ir atrast pedagogus.

Īpaši tehnoloģiju jomā speciālistam nereti ir iespēja strādāt citur par lielāku atalgojumu vai izvēlēties attālinātu darbu, kamēr pedagoga profesija nozīmē arī pavisam citu atbildību. Vēl Liepājas pedagogus pārvilina uz Rīgu.

Arī VIAA pedagogu pieejamību kopā ar dārgās materiāltehniskās bāzes nodrošināšanu nosauc par vienu no galvenajiem STEM interešu izglītības attīstības izaicinājumiem.

Arī Liepājas pašvaldībā atzīst, ka līdzās pedagogu atrašanai viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir dārgā materiāltehniskā bāze.

Valsts mērķdotāciju aprīkojuma iegādei izmantot nevar, tāpēc nauda jāmeklē pašvaldības budžetā vai jāsedz no pulciņu dalības maksām, stāsta I. Ekuze.

Tas nozīmē arī izvēli –

palielināt vecāku līdzmaksājumu vai starp citām izglītības prioritātēm atrast pašvaldības līdzekļus aprīkojumam.

Daļu dārgā aprīkojuma Liepājā tāpēc izvēlēts koncentrēt Zinātnes un izglītības inovāciju centrā, kur tas pieejams dažādu skolu bērniem. Pašvaldība finansē arī transportu, lai skolēni uz šīm nodarbībām varētu nokļūt.

Liepājas BJC pieredzē bērniem ir interese par STEM pulciņiem, priecājas I. Šmēdiņa.

“Mūsdienās STEM vairs neasociējas tikai ar sausām formulām un teoriju. Skolēni interešu izglītībā paši būvē raķetes, robotus un dronus, kas parāda šo priekšmetu praktisko un aizraujošo pusi. Tādēļ arī bērniem un jauniešiem ir interesanta šī joma,” viņa vērtē.

I. Ekuze pauž, ka STEM jomas piedāvājums ir plašs, tomēr nevarot teikt, ka tas jau ir vienmērīgi pietiekams visām vecuma grupām un visā pilsētā.

Vismazāk STEM interešu izglītības iespēju pašlaik esot vidusskolas posmā.

Tas rada arī pēctecības problēmu – piemēram, bērnam, kurš jaunākajās klasēs sācis apmeklēt robotikas pulciņu un vēlas tajā turpināt attīstīties, nākamajos vecumposmos turpinājuma iespējas ir ierobežotākas.

Turklāt ar piedāvājuma izveidošanu vien nepietiek. Izglītības pārvaldes rīcībā esošie dati rādot, ka vecāko klašu jauniešu intereses ne vienmēr koncentrējas STEM jomā – viņus saista arī praktiskas dzīves prasmes, piemēram, ēdiena gatavošana, kā arī uzņēmējdarbība un politika.

“Jāreaģē arī uz to, ko paši jaunieši vēlas,”

uzsver I. Ekuze, tādēļ šosezon paplašināts Jauniešu mājas saturs.

I. Ekuze piekrīt – tikai saskaitīt pulciņus un tajos iesaistītos bērnus nepietiek, lai secinātu, ka STEM politika sasniegusi mērķi un panāktas izmaiņas bērna zināšanās, interesē vai turpmākajās izvēlēs.

Tāpēc pašvaldība plāno sekot līdzi skolēnu sasniegumiem un tam, kā šī interese vēlāk atspoguļojas izglītības un profesionālajās izvēlēs.

Redzams, kurš darbojas arī ārpus stundām

Valdis Priedols, fizikas skolotājs

STEM jomas interešu izglītība noteikti var papildināt to, ko bērni apgūst skolā, taču daudz kas atkarīgs no tā, kāds ir konkrētās nodarbības mērķis. Ja pulciņš ir veidots tā, lai zināšanas padziļinātu, tad tas arī notiek.

Piemēram, es pats vadu “Jauno fiziķu skolu” Liepājā. Tā pēc vairāku gadu pārtraukuma tagad atkal sākusi darboties, un tur mēs varam iet nedaudz dziļāk, pievērsties specifiskākām zināšanām.

Savukārt, ja gribam ar interešu izglītību aizpildīt kādus robus, kas paliek pēc mācību stundām, tad arī pašām nodarbībām jābūt veidotām ar šādu mērķi.

Skolā var redzēt atšķirību starp bērniem, kuri kaut kur darbojas papildus, un tiem, kuri to nedara.

Viņiem parasti ir plašāks redzesloks, viņi var vairāk izteikties, labāk pamatot savu viedokli, jo ir kaut ko papildus redzējuši un izmēģinājuši.

Īpaši tas jūtams praktiskajos darbos. Bērni, kuri darbojas tehniskajos pulciņos, bieži vien drošāk rīkojas ar aprīkojumu, viņiem jau ir kāda pieredze un priekšstats par to, ko darīt. Tāpēc šādiem pulciņiem noteikti ir jābūt.

Manuprāt, labi ir arī tas, ka šobrīd STEM jomā bērniem tiek piedāvātas ļoti dažādas iespējas – gan vispārizglītojošas nodarbības un lekcijas, gan praktiskas aktivitātes.

Uz skolām brauc arī dažādu nozaru pārstāvji un stāsta par lietām, kas ikdienas mācību stundās varbūt nemaz tik plaši neparādās. Tas bērniem ļauj ieraudzīt, kā zināšanas izskatās reālajā dzīvē.

Interese par STEM bērniem ir, taču

nevar teikt – valstij trūkst STEM speciālistu, tātad tagad visiem bērniem par šo jomu obligāti jāinteresējas.

Cilvēku nevar piespiest aizrauties ar kaut ko, kas viņu patiešām nesaista. Bet, ja STEM piedāvā praktiski un interesanti, bērni iesaistās un interese rodas. Manuprāt, tieši praktiskā darbošanās ļoti daudz ko izšķir.

Es arī nevarētu nosaukt vienu konkrētu vecumu, kurā bērnus būtu visvieglāk ieinteresēt vai kurā interese sāk zust.

Man šķiet, diezgan liela nozīme ir sociālajai videi – tam, kas konkrētajā brīdī bērnam ir apkārt un kas interesē viņa vienaudžus. Tas var ļoti spēcīgi ietekmēt. Bet jebkurā vecumā, ja izdodas piedāvāt kaut ko saistošu un bērnu aizraut, interese var rasties.

Interešu izglītība ļoti labi var kompensēt arī to, ko stundā laika vai iespēju dēļ nevar izdarīt.

Fizikā, piemēram, ne vienmēr iespējams paspēt veikt visus eksperimentus. Dažreiz pietrūkst aprīkojuma, citreiz klase jāsadala grupās, un tad katrs skolēns pats nemaz netiek pie instrumenta vai ierīces un nevar visu izmēģināt individuāli.

Interešu izglītībā grupas parasti ir mazākas, tāpēc bērnam ir daudz vairāk iespēju pašam darboties.

Uzziņai

STEM* interešu izglītības programmu skaits Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā:

• 2024./2025. m. g. 34 interešu izglītības programmas
• 2025./2026. m. g. 43 interešu izglītības programmas
• 2026./2027. m. g. 46 interešu izglītības programmas

Dalībnieku skaits STEM programmās:

• 2024./2025. m. g. – 518 dalībnieki
• 2025./2026. m. g. – 701 dalībnieks
• 2026./2027. m. g. – 847 dalībnieki

* Saīsinājums no angļu valodas vārdiem Science, Technology, Engineering, Mathematics – dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika.

Avots: BJC

Ko STEM jomā Liepājā var apgūt un izmēģināt?

• Dabaszinātņu un vides izziņu;
• eksperimentēšanu un pētniecību;
• ar ūdens vidi saistītus pētījumus;
• LEGO robotiku un programmēšanu;
• robotiku;
• digitālo ražošanu;
• prototipēšanu;
• radošu tehnisko eksperimentēšanu;
• zinātnes teātra aktivitātes.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Es domāju tā: Kādu pulciņu apmeklējāt skolas laikā?

Elizabete, administratore dzirdes centrā:

– Vidusskolā trīs gadus gāju teātra pulciņā, bet pirms tam mācījos mūzikas skolā. Teātra pulciņu izvēlējos pati. Tā kā mūzikas skola man jau bija beigusies, šķita, ka pēc stundām tomēr gribas ar kaut ko nodarboties. Teātris likās interesants.

Šādi pulciņi noteikti var palīdzēt saprast, kas pašam patīk un ko varbūt gribētos darīt nākotnē. Pēc teātra pulciņa kādu laiku pat domāju, ka varētu kļūt par aktrisi.

Elizabete Budņikova, skaistumkopšanas speciāliste:

– Skolas laikā gāju korī, ansamblī un kādu laiku arī dejās. Toreiz, man šķiet, izvēle nebija tik liela – daudz kas bija gandrīz pašsaprotams, piemēram, korī gāja teju visi.

Tagad bērniem iespēju ir daudz vairāk, un tas ir labi. Bērnam vajag ļaut izmēģināt dažādas lietas, jo tā var atklāties kāds talants vai interese, par kuru viņš iepriekš nemaz nav zinājis.

Linda, ceļo:

– Septiņus gadus gāju sporta dejās. Vēlāk mamma atzina, ka tas patiesībā bijis viņas sapnis, bet man pašai viss izdevās ļoti labi – kļuvu par Latvijas čempioni un braucu arī uz sacensībām ārzemēs.

No dejošanas ieguvu ļoti daudz – stāju, izturēšanos, fizisko sagatavotību. Un tas nav pazudis arī tagad – savos četrdesmit plus gados esmu sākusi iet uz hiphopa nodarbībām. Man joprojām patīk dejot.

Edgars, strādā ārzemēs:

– Darbojos mazpulkā. Patiesībā tur nonācu pavisam vienkārša iemesla dēļ – pēc stundām bija ilgi jāgaida autobuss uz mājām, tāpēc vajadzēja ar kaut ko aizpildīt laiku. Atceros, ka bija vairāk zemes darbi jādara. Vēl esmu gājis arī karatē.

Manuprāt, nodarbības ārpus skolas bērniem ir vajadzīgas. Tagad audžudēls iet brīvajās cīņās, un es redzu, ka tas dod disciplīnu – bērnam ir konkrēta nodarbošanās un mazāk laika vienkārši blandīties apkārt.

Aleksandrs, nestrādā:

– Gāju dejās, pat braucām kaut kur uzstāties. Domāju, ka bērniem pulciņi noteikti ir vajadzīgi. Bet ļoti daudz gan ir atkarīgs no pedagoga. Labs skolotājs var ieinteresēt pat tajā, kas sākumā nemaz nešķiet saistošs.

Man pašam savulaik ļoti nepatika lasīt grāmatas, bet bija literatūras skolotāja, kura prata stāstīt tā, ka arī tie, kurus literatūra iepriekš neinteresēja, sāka lasīt.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.