“Krievija izmanto Eiropas ostas un infrastruktūru, cita starpā arī Baltijas valstu ostas, lai eksportētu savus graudus. Šī ir nepieņemama situācija, kas līdz šim ir tikusi pieļauta, pamatojoties uz to, ka uz pārtikas produktiem neattiecas ES sankcijas,” platformā “Facebook” rakstīja Sinkevičs.

“Ir nepieciešami arī lēmumi ES līmenī. Lietuva ierosinās ne tikai aizliegt šādu tranzītu, bet arī iekļaut sankciju sarakstā atsevišķus Krievijas lauksaimniecības oligarhus, kas atbalsta karu,” viņš piebilda.

Premjerministrs uzsvēra, ka Maskava izmanto ES infrastruktūru, taču tajā pašā laikā arvien agresīvāk uzbrūk Ukrainai, tās ostām un graudu pārvadāšanas kuģiem, kā arī visā pasaulē pārdod okupētajās teritorijās nozagtos graudus.

“Mēs neļausim Krievijas kara mašīnai gūt peļņu, izmantojot mūsu infrastruktūru kā vārtus uz pasaules tirgiem,” sacīja Sinkevičs.

Kopš septembra sākuma Lietuva pārbauda tranzītā no Krievijas un Baltkrievijas transportēto pārtikas graudu izcelsmi. Valsts pārtikas un veterinārais dienests paņēma piecus paraugus no divām neskaidras izcelsmes kravām, un to izcelsme tiek pārbaudīta ārvalstu laboratorijās.

Sinkevičs sacīja, ka Krievijas graudu tranzīts ir kopīga problēma Baltijas valstīm, un Lietuvas un Latvijas nostājas šajā jautājumā sakrīt.

Igaunija jau 1. oktobrī aizliedza Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu.

Latvija mudina Baltijas valstis cieši sadarboties robežkontroles un Krievijas graudu tranzīta pārbaudes jomā.

2024. gadā ES noteica muitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas graudu produktiem, taču tie pilnībā neliedz graudu tranzītu caur ES uz trešajām valstīm.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta dati liecina, ka kopš 2024. gada Klaipēdas ostā nav ieradušās lopbarības graudu kravas no Krievijas, Baltkrievijas vai citām neuzticamām valstīm.